Sarkanbaltsarkanais karogs – simbols, kas Bermonta uzbrukumā «ievainots» 85 vietās

Stāsts par Latvijas sarkanbaltsarkanu karogu Rīgas pils tornī sākās 1919.gada vasarā – dienā, kad Rīgā atgriezās Latvijas pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. Uguns kristības valsts simbolam ir rudenī, kad Rīgai uzbrukumu no Pārdaugavas puses sāka Bermonta armija. Karogs pēc uzvaras nonāca muzejā. 

Kā stāstīja Latvijas Kara muzeja Starpkaru vēstures nodaļas vadītāja Barba Ekmane, saskaņā ar vēstures liecībām Latvijas valsts karogs virs Rīgas pils torņa 1919. gadā izcieta visu Bermonta altilērijas uguni.

Uz karogu izšauts vairāk par 200 lielgabala lādiņu, un karogs "ievainots" 85 vietās. Karogs Rīgas pils tornī rādīja, ka Latvijas armija Daugavas krastos turas.

Karogs no muzeja fondiem pazuda, to iznīcināja piecdesmitajos gados padomju varas laikā. Tikai 1988.gadā Atmodas laikā Tautas fronte nolēma karogu Rīgas pils tornī atjaunot. Komunistiskā Rīgas vara centās simboliskā soļa nozīmi mazināt. 

Rīgas pils ilggadējais darbinieks Rolands Majors atceras, ka dienu pirms karoga pacelšanas viņš pils vestibilā satika toreizējo izpildkomitejas priekšsēdētāju Alfrēdu Rubiku, ar kuru kopā bija viens milicijas darbinieks. "Un divatā viņi uzvilka Triju Zvaigžņu tornī Rīgas karogu," stāstīja Majors.

1988.gada 11. novembrī krastmalā pulcējās tauta, lai pirmo reizi no jauna svinētu Lāčplēša dienu.

Tornī kāpa Tautas frontes aktīvisti. Starp viņiem dzejnieks Jānis Peters, rakstnieks Alberts Bels, aktieris Ēvalds Valters.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti