Dienas ziņas

Pirms 100 gadiem Latgale nolēma pievienoties Vidzemei un Kurzemei

Dienas ziņas

Intervija ar Ināru Mūrnieci un Inesi Runci

Inteliģence par Latgales kongresa sasaukšanu vienojās Sanktpēterburgā

Sanktpēterburga – Latgales kongresa šūpulis

Latvijas valsts veidošanas procesā nozīmīga loma bija Sanktpēterburgai. Tieši tur 1917.gada martā Latgales inteliģences, strādnieku un karavīru pārstāvji pirmo reizi apsprieda Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes un Kurzemes apdzīvotajai teritorijai. Tieši tur atrodas ēka, kurā pirms 100 gadiem darbojās Latgaliešu kara upuru palīdzības biedrība un tika lemts par kongresa sasaukšanu Rēzeknē.

Sanktpēterburga, Ņekrasova iela 10. Šodien šeit atrodas Krievijas vecākais leļļu teātris, bet tā tas nav bijis vienmēr. No 1925. gada līdz 1937. gadam te atradās Latviešu izglītošanās nams, kur darbojas arī latgaliešu sekcija.

Bet tā nebija pirmā latgaliešu kultūras organizācija Pēterburgā, stāsta vēsturniece un rakstniece Tamāra Smirnova.

“Sanktpēterburgu nedrīkst uzskatīt par vienas nacionalitātes pilsētu. Tā ir polietniska pilsēta. Tas padara Pēterburgu īpaši šarmantu,” pauž Smirnova.

Par latgaliešu pirmo atbalsta punktu Pēterburgā 1903. gadā kļūst latviešu muzikālā biedrība. Septiņus gadus vēlāk tiek nodibināta latgaliešu biedrība "Gaisma", ko uzskata par kultūras veicināšanas biedrību. Pirmā pasaules kara laikā, kad Pēterpili pāršalc evakuēto un bēgļu vilnis, pilsētā parādās Latgaliešu kara upuru palīdzības biedrība.

Savukārt ēkā Angļu prospektā 45 notika pirmais latgaliešu politiskais forums.

1917. gada 12. martā Latgaliešu kara upuru palīdzības biedrība Pēterburgā sarīkoja debates par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes un Kurzemes teritorijai. Vairums balsoja “par”. Debašu rezultātā tika ievēlēta organizācijas komisija apvienošanās kongresa sasaukšanai, kas notika jau Rēzeknē.

Mūsdienu dzīvokļa iemītnieki neko nezina par sava mitekļa vēsturi. Taču ielām ir atmiņa.

Angļu prospekta apkaime vienmēr bija daudznacionālā vide, stāsta vietējie. “Vispār mums ir ļoti interesants rajons!” stāsta vietējā iedzīvotāja Irina. Mums te ir Horālā sinagoga, ir Svētā Staņislava katoļu baznīca, kur ir brīnišķīgas ērģeles - mēs tur ejam klausīties mūziku. Mums te ir igauņu baznīca, te savā laikā atradās igauņu biedrības nams un no šī nama ir palikusi Svētā Isidora pareizticīgā baznīca ar kupoliem zaļā krāsā...” norādīja Smirnova.

Pēc 1939. gada tautas skaitīšanas datiem, Ļeningradas apgabalā dzīvoja 21 000 latviešu un četri simti latgaliešu. Savukārt 2010. gadā Pēterburgā saskaitīja 1200 latviešu. Un tikai 14 latgaliešus. Nākamgad, par godu Latvijas simtgadei, Sanktpēterburgā plāno izdot grāmatu "Latvieši Pēterburgā", kurā vēsturnieki stāstīs par latviešu un latgaliešu gaitām pilsētā uz Ņevas no 18. gadsimta līdz pat  šodienām. 

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti