RSU atrasta kultūrvēsturiska fotogrāfija no Jāņa Cimzes 100. jubilejas piemiņas svētkiem

Kāds Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) darbinieks 2015. gada decembrī RSU muzejam nodeva RSU telpās Dzirciema ielā 16 nejauši atrastu senu fotogrāfiju, kas ir ierāmēta un uzlīmēta uz kartona. Tā kā attēlā ir redzams kāds pasākums, kas saistīts ar dziedāšanu, RSU muzeja darbinieces vērsās pēc padoma pie kolēģiem Rakstniecības un mūzikas muzejā, kuri konstatēja, ka fotogrāfija ir Latvijas kultūrvēsturei nozīmīga liecība, lsm.lv pavēstīja RSU pārstāvis Edijs Šauers.

Rakstniecības un mūzikas muzeja pētnieki identificējuši, ka attēlā redzamā cilvēku grupa fotografēta Jāņa Cimzes 100. dzimšanas dienas piemiņas svētkos Valkā 1914. gada 21. – 22. jūnijā (pēc vecā stila). Fotogrāfijā pirmajā rindā ir J. Cimzes semināra audzēkņi; vidū ar balto bārdu Indriķis Zīle – viens no diviem Pirmo Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģentiem.

Indriķis Zīle

Dzimis 1841. gada 19. maijā.

Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.

Miris 1919. gada 15. jūlijā.

Rakstniecības un mūzikas muzeja Pētniecības nodaļas vadītājs Dzintars Gilba uzsver, ka “bilde ir unikāla ar to, ka tajā redzams Indriķis Zīle, jo viņam ir ļoti maz fotoattēlu”.

Attēla tālākajās rindās ir koris vai vairāku koru dalībnieki. Vairākiem rokās notis (brūnos vākos; šāds eksemplārs glabājas Rakstniecības un mūzikas muzejā). Sievietei 4. rindā (pirmā no labās) rokā pasākuma programma.

Dzintars Gilba stāsta, ka “fotogrāfija patiešām ir unikāla, tāpēc Rakstniecības un mūzikas muzejs ir pateicīgs kolēģiem no RSU muzeja, kuri šo vērtīgo atradumu nodeva Rakstniecības un mūzikas muzejam krājuma papildināšanai”.

“Reizēm ir situācijas, kad pilnīgi negaidīti un necerēti tiek atrasti kādi ar zinātnes, tai skaitā medicīnas vai kultūras vēsturi saistīti priekšmeti un atradējam nav īsti nojausmas par to, vai un cik nozīmīgi būtu šos priekšmetus saglabāt vēsturei. Vienā no labākajiem gadījumiem cilvēks šādā reizē ar atrasto priekšmetu atnāk uz muzeju. Un ir ļoti apsveicami, ja situācijā, kad vienam muzejam piedāvātais priekšmets nav vajadzīgs vai noderīgs, tas tiek piedāvāts citam muzejam – iespējams, ka otra muzeja kolekcijā tieši šāda priekšmeta pietrūkst, un muzejnieki ir laimīgi par iespēju papildināt savu krājumu,” skaidro Rakstniecības un mūzikas muzeja Pētniecības nodaļas vadītājs.

Fotogrāfija turpmāk būs pieejama ikvienam interesentam Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt