Dienas ziņas

Kaitēkļu ierobežošana bioloģiskajos ābeļdārzos

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Arheoloģiskā izpēte Ropažu pils teritorijā

Ropažu pils teritorija bijusi apdzīvota jau 13.gadsimtā

Ropažu viduslaiku pils teritorijā arheoloģiskās izpētes darbos atklāts, ka tā bijusi apdzīvota jau 13.gadsimtā. Līdz šim bijušas atrastas vēlāku gadsimtu liecības.

Veicot arheoloģiskos izrakumus pirmoreiz, 2006. gadā, tika apzināts, kāda aptuveni izskatījusies un cik liela bijusi "Rodenpys" jeb Ropažu pils, bet

pilnībā atsegt pilsdrupas vēl joprojām nav izdevies. Daļā senās pils teritorijas tas pat nav iespējams izbūvētā autoceļa dēļ.

Šo 12 gadu laikā arheoloģiskās izpētes darbi noritējuši vairākkārt. Tuvāko divu gadu laikā arheologi, pētnieki un vēsturnieki apņēmušies informāciju par pils teritoriju apkopot grāmatā.

"Interesanti ir tas, ka, ja mēs tagad skatāmies, kur ir vārti, apejot riņķī šim te uzkalnītim, īstenībā tie vārti ir lauzti 15., 16. gadsimta mijā. 

Tātad sākotnējie vārti pilij nav zināmi, tas arī ir interesanti, kur tad viņi ir bijuši īstenībā,"

stāsta vēstures pētnieks, biedrības "Rodenpys" biedrs Andrejs Planders.

Vienā no iepriekšējām izpētēm izdarīts pieņēmums, ka pili šī brīža autoceļa virzienā apjozis aizsarggrāvis, bet nu arheologi pārliecinājušies, ka šāda aizsarggrāvja te nav bijis. Tāpat arī iepriekš izdarītie secinājumi par mūra sienām ir bijuši nedaudz neprecīzi, šobrīd atrastas jaunas liecības par mūra atrašanās vietu. Bet iemesls veikt arheoloģisko izpēti šogad lielā mērā balstās uz iepriekšējā izpētē atrasto izdedžu un dzelzs daļiņu slāni.

"Pagājušajā gadā atradām ļoti daudz dzelzs sārņus un izdedžus, kas varētu liecināt, ka te bijusi dzelzs ieguve,

ja tas apstiprināsies, tad tā būs otrā viduslaiku pils, kur ir bijusi dzelzs ieguve. Tāda ir tikai vēl konstatēta Dinaburgā,"

pastāstīja arheoloģe Iveta Berga-Muižniece.

Šogad, turpinot arheoloģisko izpēti, gan neizdevās pieņēmumu apstiprināt, jo laukumā šāda slāņa nav. Turpretim te atrastas vairākas tādas liecības, kas norāda uz apdzīvotību 13.gadsimtā, atrastas vairākas rotas.

"Tas bija raksturīgs lībiešiem. Tā riņķsakta bija izplatīta visā Latvijas teritorijā varbūt, nevar tā konkrēti noteikt to etnisko piederību, bet,

jā, mēs šeit esam arī konstatējuši, ka lībieši šeit ir dzīvojuši,"

skaidroja Berga-Muižniece.

Arheoloģiskās izpētes laikā atrastas arī monētas no 17. gadsimta, keramikas fragmenti no 16. un 17. gadsimta, kā arī daudz citu liecību par tā laika apdzīvotību.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti