Ropažu novadā eksperimentā pēta senlaicīgu kokogļu ieguves metodi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Aizvadītajās nedēļās, izmantojot eksperimentālās arheoloģijas metodi, interesants un vēl nebijis pētījums veikts Ropažu novadā. Šī pētījuma mērķis – iegūt kokogles, kā to darīja kādreiz. Šim nolūkam tika izveidots kokogļu dedzināšanas uzkalniņš, un trīs nedēļas tika veikta dedzināšana.

Ropažu novadā eksperimentā pēta senlaicīgu kokogļu ieguves metodi
00:00 / 04:40
Lejuplādēt

Pirms apmēram trim nedēļām tikai aizdedzināts ar malku sakrautais un velēnām apsegtais kokogļu uzkalniņš. “To aizdedzināšanu mēs sāksim no augšas, mēs nedaudz piepildīsim ar smalkāko, un tātad palēnām tad tiek likti jau lielāki materiāli, lielāka malka,” stāstīja Ropažu novada Attīstības daļas projektu vadītājs Uģis Urtāns, kurš ir arī vēstures izpētes un rekonstrukcijas kluba „Rodenpoys” dalībnieks.

Urtāns zināja stāstīt, ka Ropažu apkaimē savulaik tādu pakalniņu ir bijis daudz: “Pirms akmeņoglēm parādās šajā teritorijā kokogles. Tā kā Ropaži ir gana tuvu Rīgai, tad jau 17. gadsimta dokumentos tiek pieminēti Ropažu zemnieki, kas apgādā Rīgas monētu kaltuves ar kokoglēm, lai varētu notikt kalšanas process. Vēlākā periodā ir gana daudz informācijas, ka pie muižām arī ir, jau kā celtnes, kurās ieguva kokogles, lai varētu muižu kalējus nodrošināt ar kokoglēm, kas nepieciešamas kalšanas procesā. Tās tiek dedzinātas ēzē, jo šīm kokoglēm ir daudz lielāka siltuma atdeve nekā malkai. Ar malku vajadzīgo siltumu nevar dabūt.

Tādi diezgan vērienīgi pētījumi notikuši Ropažu novadā, un kopskaitā ir saglabājušies aptuveni četri tūkstoši dedzinātavu. Iespaidīgs skaitlis,” pastāstīja Urtāns.

Tas, ka savulaik Ropaži ir bijis šāds kokogļu ražošanas centrs, ir saistīts ar to, ka šis apvidus ir bagāts mežiem.

Un paralēli mežizstrādei tad arī notikusi ogļu gatavošana.

“Šajos uzkalniņos netiek dedzināts lietaskoks. Tam, tāpat kā mūsdienās, arī tajā laikā ir gana liela vērtība. Bet ir daudzi līkie koki, atgriezumi, galotnes. Tas tiek savākts, un paralēli mežizstrādes darbiem notiek dedzināšanas process,” skaidroja Urtāns.

Visas trīs nedēļas, kamēr notika ogļu dedzināšanas process, to nācās arī rūpīgi uzmanīt. “Vismaz pirmā fāze ir jāuzrauga nemitīgi. Ja ir pārāk liela skābekļa piekļuve, viņš aizdegas. Un tas jau ir bijis citviet pētījumos, ne Latvijā: ja krāvums deg divas nedēļas, tad, pārāk ātri atverot šo krāvumu, cenšoties kokogles izņemt, tās nav pietiekami atdzisušas, un piekļūst skābeklis, ir liels ugunskurs, un no kokoglēm nekas arī nesanāk,” pastāstīja Urtāns.

Krāvums diametrā ir trīs metri, augstumā 1,2–1,3 metri. “Pārējais tātad ir velēna, ar kuru krāvums ir nosegts. Starp malku un krāvumu vēl ir salmi un zari likti, lai velēna nepiespiežas blīvi klāt malkas krāvumam, no kura tiek iegūtas ogles,” pastāstīja Urtāns.

Kādam nolūkam bija nepieciešams šis eksperiments? “Interese par to, kā šis process ir noticis. Pēdējā piecgadē kokogļu uzkalniņi ir daudz pētīti, bet patiesībā jau ir vēl daudz nezināmo lietu. Arī darvas kalniņi, kuros, iespējams, ieguva gan kokogles, gan darvu. Bet tas ir salīdzinoši jauns objektu veids, kas tiek pētīts Latvijas teritorijā, un līdz ar to arī daudz vēl nezināmo lietu, kuras tieši šādā veidā var noskaidrot,” norādīja Urtāns.

Eksperimentam ir sava praktiskā puse, jo iegūtās ogles tiks izmantotas metāla kalšanā.

“Ar šīm oglēm tiks veikti arī praktiskās kalšanas eksperimenti.

Tās būs divas vietas: Ventspils muzejs un Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Būs interesanti apskatīties, cik daudz ar šādā veidā dedzinātām kokoglēm var izdarīt,” piebilda Urtāns.

Iegūtās kokogles un to īpašības laboratorijās pētīs arī zinātnieki. Savukārt pats ogļu dedzināšanas pakalniņš pēc kāda laika – gadiem diviem – tiks pētīts ar arheoloģiskajām metodēm. Tas ļaus labāk izprast, kā veidoti vēsturiski vēl saglabājušies ogļu dedzināšanas uzkalniņi, kas Ropažu novadā ir savā ziņā industriālais mantojums, liecinot, cik plaši tur no 14. līdz 20. gadsimtam ir notikusi ogļu ieguve.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti