Ļeņina piemineklis uz tagadējā Brīvības bulvāra pretim pašreizējai valdības ēkai atradās vairāk nekā 40 gadus. Kad Latvija atguva neatkarību, piemineklis 1991.gada septembrī demontēts un aizvests nezināmā virzienā.
Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis atzīst, ka klīst dažādi nostāsti par to, kas pēc demontāžas noticis ar Ļeņina pieminekli. Aģentūras darbinieki interesējas un meklē, kur piemineklis varēja nonākt, taču šie meklējumi līdz šim nav vainagojušies panākumiem.
"Toreiz, kad to demontēja lielā eiforijā, es pat esmu mēģinājis šai sakarībā aptaujāties gan Barikāžu muzejā, gan ar tā laika Tautas frontes aktīvistiem, bet tā konkrēti neviens nezina,” atzīst Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris.
Demontētāja stāsts par slepeno eju
Pieminekļu uzraugi nezina, kur aizvests Ļeņina piemineklis. Taču kāds interesants stāsts par pieminekli saglabājies Jānim Karpovičam, kurš savulaik piedalījās pieminekļa postamenta nojaukšanā.
"Pats postaments un tie pamati bija no ārkārtīgi spēcīga dzelzsbetona taisīti – augstākās kvalitātes cements. Mēs to urbām un sitām visu dienu. Beigās mēs to nodauzījām. Atklājās interesants skats, kad pacēlām pēdējo pamatu. Tur tāda telpa betonēta. Un vienā sienā, kas vērsta un Ministru kabineta ēku – dzelzs durvis," teica Karpovičs.
Celtniecības ministrija tolaik devusi rīkojumu nemēģināt durvis atvērt. Bet telpai uzlikta virsū smaga metāla plāksne un tā aizbērta.
Raidījums "4.studija" interesējās arī Valsts kancelejā, prasot, vai tiešām no tagadējās Ministru kabineta ēkas līdz Ļeņina piemineklim varētu vest slepena eja, taču neviens ne par ko tādu nekad neesot dzirdējis. Tikmēr Rīgas pieminekļu aģentūras direktors atzīst – šī atklāsme ir visai interesanta un pētīšanas vērta.
"Tā ir interesanta lieta, jo pieminekļa arhitekts bija Ernests Štālbergs. Gudrs autors, protams, tie nosacījumi, kas tajā laikā bija, tie bija leģendām apvīti, bet tie bija ļoti droši, pamatīgi, un varbūt arī [bija] šī slepenā daļa. Tas ir jāpēta," atzina Gailītis.
Gombergs ticis pie pieminekļa plāksnes
Viena no versijām vēsta, ka Ļeņina pieminekļa postaments savulaik atradies netālu no Brāļu kapiem. Tieši no šīs vietas 2005. gadu savā īpašumā nelielu daļiņu no pieminekļa ieguvis Pētera Pirmā pieminekļa īpašnieks Jevgēņijs Gombergs. "Plāksni ar uzrakstu "Ļeņins" es dabūju, un tā atrodas pie manis te, sētā."
Pašu Ļeņina pieminekli Gombergs redzējis vēl deviņdesmito gadu beigās, kad viņam piedāvāts to iegādāties. Šādu piedāvājumu esot izteicis Viktors Grūtups – advokāta Andra Grūtupa dēls.
"Viņš man uzzvanīja un pajautāja, - es kā pazīstams pieminekļu kolekcionārs, vai man būtu interese par šo pieminekli, ko viņš varbūt varētu pārdot.
Godīgi sakot, es nebiju ieinteresēts, tomēr viņš man parādīja. Piemineklis gulēja atklātās telpās, aiz žoga, un tas gulēja blakus Pētera Stučkas piemineklim. (..) Tas bija absolūti vesels tai laikā," teica Gombergs.
Teritorija starp Mūkusalas un Bauskas ielu ir pēdējā vieta, kur redzēts Ļeņina piemineklis. Sazinoties ar Viktoru Grūtupu, viņš raidījumam "4.studija" norādīja, ka par Ļeņina pieminekli neko nezinot.
