Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā Pērkones saimniece Zuzanna Muceniece Dziesmu svētkos saņēmusi atzinību par seno tautastērpu, kas mantots no vecāsmātes. Tagad tas visā godībā glabājas Nīcas senlietu krātuvē. Te arī 19.gadsimta otrajā pusē darinātais Pērkones līgavas vizuļu vainags, kas galvā likts vien kāzu dienā.
“Mūsu Nīcas vainagu meitas lika arī tāpat, ne tikai kāzu dienā. Kāzu dienā sprauda skaistu puķi klāt, bet šis ir tikai kāzu vainags,” stāsta Nīcas senlietu krātuves vadītāja Gita Vanaga.
Bagātīgi izšūto, metāla spirālītēm un fliteriem rotāto vainagu savām meitām varēja atļauties turīgi saimnieki. Līdz ar to ir ļoti niecīgs skaits šāda tipa vainagu, kuri saglabājušies līdz mūsdienām, stāsta senlietu krātuves vadītāja.
“Te pa vidu iet bērza tāss, ap kuru vilkts audums un brokāta lente,” saka Gita Vanaga.
Krāšņie vainagi tika nodoti mantojumā no paaudzes paaudzē un glabāti kā acuraugs. Krātuvei dāvātais vairāk nekā simt gadu senais Nīcas zīļu vainags bijis redzams filmā „Nīcas kāzas”, tas arī pārdzīvojis bēgļu gaitas, kad pusizārdīts kopā ar tautastērpu slēpts kastē. Tagad, tāpat kā Pērkones vizuļu vainags, tas restaurēts un apskatāms visā krāšņumā.
Nīcas senlietu krātuve izveidota pirms septiņiem gadiem. Starp aptuveni astoņsimt dažādām kultūrvēsturiskajām liecībām Nīcas un Pērkones vainagi ir vissenākie, kā arī visvērtīgākie eksponāti.
