Krīzes laikos veidojas dažādas iracionālas kustības un protesti, ko var saprast un kas vēsturē nav nekas neparasts, atzina Tēraudkalns.
“Lielā mēra laikā baznīcai bija ļoti liela loma – cilvēkus aicināja dažādos gājienos un masu dievkalpojumos. Šodien baznīca būtu tā, kas sacītu – nekādā gadījumā neejiet, palieciet mājās. Bet, jāsaprot, ka tajā laikā cilvēki neko nezināja par šīs slimības izcelsmi un kā no tās pasargāties,” stāstīja profesors.
Savukārt paralēle ar mūsdienām ir tāda, ka arī Lielā mēra laikā izplatījās dažādi māņi: “Ne tikai kristietībā, bet arī islāma valstīs Mazāzijā. Lasīju, ka kādam gudrajam bija atklāsme, ka pret šo slimību vajag skaitīt vienu korāna sūru 3360 reizes. Eiropā pārdeva dažādus amuletus, telpās kvēpināja dūmus, mēģinot tādā veidā piesargāties”.
Tā sauktās spāņu gripas pandēmijā, kas plosījās 1918., 1919. gadā, baznīcas reaģēja ļoti dažādi – Amerikā lielākoties tās bija slēgtas, bet Spānijā tam bija pretestība un līdzīgi kā viduslaikos aicināja pulcēties dievkalpojumos. “Cilvēku miršana tika skaidrota ar to, ka Dievs tādā veidā soda. Manuprāt, monstroza ideja, ar ko dažkārt arī mūsdienās tiek skaidrotas epidēmijas sekas,” norādīja Tēraudkalns.
Profesors skaidroja, ka spāņu gripas laikā ļaudis zināja, kā slimība izplatās, bet masu sapulces tika visādi veicinātas, kas rezultējās ar augstu nāves gadījumu skaitu. “Kādā no Spānijas rajoniem bīskaps iebilda valsts iestādēm un rīkoja lūgšanas, lai godinātu svēto Roko, kas tika uzskatīts par mēra aizstāvi. Argumenti bija, ka cilvēkiem grēku un ļaunuma dēļ jāpulcējas, lai viņi varētu lūgties."
Savukārt piemērs no Latvijas, kad 1942. gadā plosījās izsitumu tīfs, rāda, ka tolaik aizliegumi līdzīgi kā mūsdienās – dievkalpojumu atcelšana, distancēšanās, ierobežojumi.
Tēraudkalns vērtēja, ka kopumā tagad laiki ir mainījušies un baznīcas aicina ievērot noteikumus. Vienlaikus pasaulē ir bijušas draudzes, kas turpinājušas pulcēties par spīti visiem aizliegumiem.
Covid-19 noliedzēju kustību var pielīdzināt reliģijai, ja to definē kā ticību tam, ko nevar empīriski pierādīt, atzina profesors: “Tas ir pretrunā racionāliem argumentiem. Te parādās neuzticēšanās varai, piesardzība.”
“Vienmēr būs daļa, kas netic. Jautājums par veselīgo samēru, ciktāl tas netraucē pašiem un apkārtējiem," pauda Tēraudkalns.
Vaicāts, kādēļ šobrīd izplatās dažādas sazvērestības teorijas, piemēram, par cilvēku čipošanu Covid-19 vakcīnas laikā, Tēraudkalns atzina, ka tas nav nekas jauns. “Kad parādījās svītru kods, bija dažādas teorijas, ka to visu ģenerē liela datorsistēma Amerikā un tuvojas apokaliptiskais zvērs. Krievijā ir dažādas kustības, kas iebilst pret kredītkaršu izmantošanu, jo tādā veidā tiekot vākti dati par cilvēkiem”.
Profesors uzsvēra kritiskās domāšanas nozīmi – cik lielā mērā cilvēki vēlas pieņemt gatavas atbildes un cik daudz ir gatavi paskatīties plašāk un uzdot kritiskus jautājumus. “Manuprāt, sabiedrībā pietrūkst kritiskās domāšanas. Kritiskā domāšana ir ļoti svarīga, īpaši tādos laikos kā šie,” uzsvēra Tēraudkalns.
Vaicāts, kas ietekmē cilvēku attieksmi pret vakcīnu, profesors pauda, ka tas ir jautājums arī par autoritāšu pieņemšanu un uzticēšanos. “Personīgi man nav iemeslu apšaubīt vakcīnu,” uzsvēra Tēraudkalns. Profesors pauda, ka noteikti vakcinēsies, jo uzticas, ka tie, kas strādāja pie vakcīnām, to izdarīja godprātīgi.
Vienlaikus viņš norādīja, ka cilvēkus nedrīkst iedalīt divās grupās, "kur tie, kas ir par vakcīnu, ir fantastiski un gudri, bet tie, kas pret, ir muļķīši. Tas nav tik vienkārši.”
