Panorāma

Vai piena nozarē draud monopols?

Panorāma

Pirmo reizi Baznīcu nakts arī Latgalē

Kā ievēlēja iepriekšējos prezidentus

Prezidenti ievēlēti gan ar pārliecinošu atbalstu, gan pēc smagām sarunām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pieredzētas jau septiņas Valsts prezidenta vēlēšanas. Savas dzīves un politiskās karjeras augstāko punktu sasniedza un amata privilēģijas un smagumu izbaudīja četras personas.

1993.gada 7. jūlijs. Tās bija pirmās prezidenta vēlēšanas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, un pēc trim balsošanas kārtām amatu uzticēja Guntim Ulmanim. Politikā viņš ienāca kā Zemnieku savienības biedrs, galvenokārt tādēļ, ka ir pēdējā pirmskara Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls.

Pēc četriem gadiem, 1996.gadā viņu atkārtoti ievēlēja par valsts prezidentu jau pirmajā balsošanas kārtā. Viens no nozīmīgākajiem panākumiem Gunta Ulmaņa prezidentūrā ir noslēgtais Latvijas - Krievijas līgums par Krievijas armijas izvešanu. Latviju uzņēma Eiropas padomē un valsts sāka ceļu uz ES un NATO.

1999. gada 17. jūnijs. Lai tiktu pie jauna prezidenta, vajadzēja sešas balsojumu kārtas un vēlēšanas noslēdzās īsi pēc pusnakts. Vairas Vīķes – Freibergas kandidatūra parādījās pēc tam, kad neviens no pieciem pretendentiem nesaņēma vajadzīgo balsu skaitu. Daudzi nespēja noticēt, ka prezidenta amats tiks politikā nepazīstamam cilvēkam.

Zaudējusi iespēju ievēlēt Anatoliju Gorbunovu, partija “Latvijas Ceļš” pēdējā balsojumā piedāvāja Valda Birkava kandidatūru. Bet Jaunā partija cerēja, ka kompromisa dēļ ievēlēs Ingrīdu Ūdri. Tomēr par bijušo trimdinieci, psiholoģi un valodnieci nobalsoja 53 deputāti.

Atšķirībā no pēkšņās parādīšanās uz politiskās skatuves pirmoreiz, četrus gadus vēlāk viņas autoritāte bija tik neapšaubāma, ka prezidenta vēlēšanās 2003. gadā pat neparādījās neviens alternatīvs kandidāts, un amatu ar 88 deputātu balsīm atkārtoti uzticēja Vīķei - Freibergai.

Ar vēl lielāku balsu skaitu savulaik tika ievēlēts vienīgi pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste.

Vīķes – Freibergas vadībā Latvija iestājās ES un NATO.

2007. gads. Kurš būs nākamais? Valdošo partiju politiķi noturēja apspriedi Rīgas Zoodārzā, un vienojās par prezidentu virzīt dakteri Valdi Zalteru. Ievēlēšana Saeimā ritēja gludi. Bet, kamēr vieni viņu slavēja kā izcilu ķirurgu, citi nosodīja par to, ka nebija maksājis nodokļus par pacientu dotajām pateicībām aploksnēs. Saasinoties Zatlera attiecībām ar ietekmīgo Tautas partiju, saasinājās arī viņa attiecības ar Saeimu. Rezultāts bija vēsturiskais rīkojums Nr2, ar ko Zatlers atlaida parlamentu un pieteica karu oligarhiem.

2011. gadā Zalters kandidēja arī uz otro amata termiņu, taču viņu apsteidza bijušais baņķieris Andris Bērziņš. Pirmajā balsošanas kārtā Bērziņam gan pietrūka viena balss, bet otrajā kārtā par viņu nobalsoja 53-īs deputāti. Pirmajā preses konferencē pēc ievēlēšanas nācas atbildēt uz kritiskiem žurnālistu jautājumiem par saitēm ar Andri Šķēli un oligarhiem.

Bērziņš atteicās no prezidenta algas, kuru ziedoja dažādiem mērķiem. Atteicās arī no valsts prezidenta rezidences jūrmalā. Viņš dzīvoja savā dzīvoklī Vecrīgā un lauku īpašumā Amatā, par kuru saņēmis daudz kritikas saistībā ar tūrisma attīstībai paredzētās Eiropas naudas izmantošanu privātiem mērķiem. Pēc Zolitūdes traģēdijas Andris Bērziņš bija vienīgais no politiķiem, kam pietika drosmes nosaukt lietas īstajos vārdos.

Tuvojoties prezidentūras beigām, viņš vilcinājās ar atbildi - vai kandidēs atkārtoti. Atbilde bija “nē”, jo bija zaudējis politiķu atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti