Bramaņu krucifiksa cēlumu, tautas mākslas autentiskumu un vēsturisko nozīmi var izjust gan katrā no tā smalkajām detaļām, gan arī Pelēču pagasta iedzīvotāja Arvīda Kļavinska emocionālajā stāstā. Tieši viņa ģimene Preiļu pusē dzīvo jau vairāku paaudžu garumā un tikpat ilgi rūpējas par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Krucifikss tagad iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
"Man vispār un tēvam abiem bija tāds hobijs, tāda sūtība, vēlēšanās atstāt nākamajām paaudzēm visus radu rakstus un ko kas ir darījis. Viņa vecātēva vecaistēvs šo pieminekli ir taisījis," zināja stāstīt Pelēču pagasta iedzīvotājs Arvīds Kļavinskis.
Krucifikss datēts ar 1856. gadu un atrodas pie Arvīda dzimtas mājām. Saime kopā ar vietējiem amatniekiem un kaimiņiem pēc pašu iniciatīvas to restaurējuši vairākas reizes, veidojuši dekorācijas, torni, citas detaļas un virkni sakopšanas darbu.
Koka krusts ar trīsnaglu krucifiksu un piramidālu skārda jumtiņu nozīmīgs tādēļ, ka ir reti saglabājies precīzi datējams tautas mākslas paraugs no oriģināla materiāla, ar autentisku apdari.
"Šis krucifikss arī atspoguļo baznīcas mākslas tradīciju attīstību 19. gadsimtā un arī Kristus tēla interpretāciju tā laika amatnieciskajā vidē. Ļoti tāds gan zinātniski, gan vēsturiski, gan izglītojoši nozīmīgs objekts Latgalei un visai Latvijai," uzsvēra Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vilma Platpīre.
Kaut arī krucifiksi ceļu malās ir viena no Latgales reģionam raksturīgākajām iezīmēm, tomēr autentiskā veidā tik labi saglabājušos un iekļaujamu šāda veida objektu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav daudz.
"Šeit pat Rēzeknes novada Silmalas pagastā Vecružinā ir koka krucifikss un [..] Kantiniekos Liuzā arī ceļa malā pie mājām. Diemžēl visi pārējie krucifiksi laika gaitā tomēr ir pārveidoti, vai nu Kristus figūra ir samainīta, vai nu krusts ir nomainīts, vai nu apkārtējā vide ir mainīta," sacīja Vilma Platpīre.
"Mana sūtība ir tāda, ka man gribas tā, lai kaut kas paliek! Ekskursanti iegriezīsies un apskatīsies, zinās kaut ko par Bramaņu (solu) ciemu!" uzsvēra Arvīds Kļavinskis.
Speciālisti novērojuši, ka tieši pēdējos gados interese par jaunu objektu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā palielinās, piemēram, Latgalē vien jau šim sarakstam pieteikti 35 pilskalni.
