Piemēram, laikraksts “Baltijas Zemkopis” 1875.gada maijā (vēl vecajā drukā) raksta: “Par tiem auglīgiem laukiem Dobeles apriņķī, uz kuriem senāk (grēku plūdu laikā) ūdeņi stāvējuši, un kas pēc mežu nolīšanas tikai par tādiem zemiem pārvērtušies, gauži lūgtum kādu ziņu vai tas noticis gluži bez grašiem.”
Runas par pavasara paliem parādās ap 1876.gadu. “Latviešu Avīzēs” (vēl vecajā drukā) rakstīts par paliem Jelgavas pusē. Nekas ievērības cienīgs neesot bijis, ledus izgājis kā parasti, ūdens līmenis tikai nedaudz pakāpies: "Lai gan meža iesākumā arī gan lija un sniga, tad tomēr tagad ir jauku jaukais laiciņš."
Taču tajā pašā laikā atrodami arī traģiskāki stāsti. “Rīgas Lapā” 1878.gada maijā ziņas no Kokneses:
“Pamazām plūdu laikā še kāds pasta puisis uz Koknesi atpakaļ braukdams, bija pie Klūšu mājām Pērsē iebraucis un tur ar visiem zirgiem noslīcis.
Zirgus atrada tūliņ otrā dienā, bet pasta puiša līķi tikai nupat priekš kādām dienām”.
Tikmēr 1883.gada maijā Rūjienas pusē piepeši sācies liels pērkona negaiss, kas atnesis postošu lietu. “Mājas Viesī” raksts: "Rūjienas upe izšļācās no krastiem, pārpludinādama pļavas un tīrumus. Pat pavasarī tik lielu plūdu nav kā tagad. Tai pašā dienā pērkons Naukšenos klētī nospēra divpadsmit gadu vecu zēnu."
Par nopietnākiem plūdiem, kas skāruši plašas Latvijas teritorijas, ziņas parādās ap 1924.gadu. Piemēram, 4.aprīlī “Policijas Vēstnesis” ziņo par plūdiem Jelgavā un Daugavpilī: "Plūdu briesmas. Pie Daugavpils ledus sācies iet 2.aprīlī. Sastrēdzis 9 verstes lejpus Daugavpils. Ja ūdens celsies un sasniegs aizsargu damba augstumu, sagaida arī Daugavpils appludināšanu."
Tajā pašā gadā ejošais ledus uzdūrās koka tiltam Jelgavas pusē un iedragāja tā malas.
Daļa tilta balstu iegāzās upē, bet ugunsdzēsēji un kareivji bojāto daļu izgrieza pie krasta, lai neaiznestu visu tiltu.
Izlauztais tilts pie Jelgavas. “Ilustrēts Žurnāls” 1924.gada 11. aprīlis
5.aprīlī ledus sasniedza arī Rīgu, raksta “Jaunības Tekas”
Ledus pie Dzelzs tilta. “Ilustrēts Žurnāls” 1924.gada 11. aprīlis
"Ledus masas aizrāva Lībekas koka tilta aizsargus un pēc tam aiznesa jūrā pusi no tilta. Ledus pārrāva arī elektrības kabeli pie vecā dzelzs tilta. Vadiem uz brīdi savienojoties, ar lielu troksni uzliesmoja uguns. Ledlauzim «Zibenim» ledus norāva skursteni un takelāžu; stūrmanis glābās, pieķeroties pie Lībekas tilta kokiem. «Zibens» bij tā sabojāts, ka aizvilkts tauvā Āgenskalna līcī nogrima," toreiz rakstīja laikraksts.
Ledlaužu cīņa ar ledu
1924.gada plūdi ir vieni no lielākajiem plūdiem Latvijas vēsturē, un tie ir nofilmēti Latvijas kinohronikās.
Otri ievērojamākie plūdi bija 1931.gadā, kad pavasaris iestājās tikai aprīlī. Lai laicīgi brīdinātu cilvēkus par gaidāmajiem plūdiem, avīzēs izplata ziņas par briesmu signāliem Rīgā. “Latvijas Kareivī” rakstīts: "Plūdu briesmu gadījumā iedzīvotājiem par to paziņos ar Pētera baznīcas zvanu, dodot vienu pēc otra 6 sitienus; ledlauža tvaikoņa sirēna dos vienu garu un 4 īsus svilpienus. Dzirdot briesmu signālus, zemāku vietu un pagrabu iedzīvotājiem jāsāk pārvietoties uz drošākām vietām. Signāli atkārtosies ar starpbrīžiem."
1931.gadā plūdi nesa lielus postījumus Latgales pusē.
“Latvijas Kareivis” publicējis satrauktu telegrammu no Krāslavas, tur toreiz applūda arī pilsētas dzirnavas, terpentīna fabrika un elektrostacija, un pilsēta palika bez elektrības.
Applūda arī Jēkabpils, un arī Gauja izgāja no krastiem un appludināja Strenču pilsētu, ceļi bija zem ūdens un pārvietoties varēja tikai ar laivām.
