Pirms 30 gadiem Latvijas tauta nobalsoja par neatkarību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Atbilde aptaujā, kas pēc visām pazīmēm bija referendums, bet tomēr aptauja, – nebija vienkārši “Jā” vai “Nē”, bet drīzāk “Būt vai nebūt?”. Un arī tālāk hamletiskajā monologā viss ir pareizi – samierināties ar likteņa triecieniem vai pretoties? “Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?”. Uz šo jautājumu 1991. gada 3. martā apstiprinoši atbildēja 73,68 % no aptaujātajiem. Balsot varēja visi: nepilsoņi parādīsies tikai pēc pusgada.

Neliela plakātu kaudze krievu un latviešu valodās. Teksti lielākoties ir ļoti lakoniski. “Aptauja par demokrātisku, valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku”. “Mūsu Latvijai – JĀ!”. “Jūs – par?”. Un viens plakāts – arī no Latvijas Tautas frontes – daudzrunīgāks un tikai krievu valodā. “3. martā – Tavs JĀ izlems Tavu likteni,” zemāks rakstīts – “Mēs uz viena ceļa, ejam vienā virzienā, mums jāiet visiem kopā!” Otrā pusē – kustības “Demokrātiskā Krievija” aicinājums Latvijā dzīvojošajiem tautiešiem. Aicinājums iet kopā. Un biļetena paraugs.

Tas ir viss, kas no vēsturiskās aptaujas saglabājies Liepājas muzeja milzīgajos fondos. 

''Kad biju Tautas frontes Liepājas nodaļas Koordinācijas centra vadītāja, rūpīgi apkopoju visu arhīvā – avīžu izgriezumus, fotogrāfijas, plakātus… Kā man tur tikai nebija! Taču 90. gadu vidū Tautas frontes ēkā K. Ukstiņa ielā 7/9 izcēlās ugunsgrēks. Un viss sadega. Kad sākām veidot muzeja filiāli “Liepāja okupācijas režīmos”, nācās pamazām atjaunot. Ievietoju avīzēs sludinājumu ar aicinājumu Tautas frontes dalībniekiem nest to, kas saglabājies mājās. Nesa ne tikai tad, bet arī vēlāk – kāds piezvanīja: klau, atradu mājās to un to, vai tev vajag? Atbildēju –   skaidrs, ka vajag, nes šurp! Tas turpinājās gadiem ilgi, jo mēs taču katru gadu atzīmējām Barikāžu dienas, un cilvēki uz pasākumiem veda dažādus atradumus no šiem vēsturiskajiem gadiem. Un šie plakāti arī kļuva par daļu no nenovērtējamām dāvanām,” LSM.lv stāstīja Liepājas muzeja filiāles “Liepāja okupācijas režīmos'' vadītāja Sandra Šēniņa.

…Vēsturiskajā aptaujā piedalījās arī LSM.lv korespondente Kurzemē. Balsošanas iecirknis Liepājas 1. vidusskolā (tagad – Liepājas Valsts 1. ģimnāzija) bija pilns ar cilvēkiem. Vienīgais, kas spilgti palicis atmiņā – smaidi itin visās sejās, un vēl – priecīgs uztraukums un kaut kā laba gaidīšana, ar kuru gaiss bija burtiski piesātināts ...

  • LSM.lv pateicas Liepājas muzeja "Liepāja okupācijas režīmos" filiāles vadītājai Sandrai Šēniņai, Liepājas muzeja vēsturniecei Sintijai Krūmiņai par neatsveramu palīdzību materiāla sagatavošanā un muzeja fondu plakātu izmantošanā. Pateicamies arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja vadītājai Annai Zeibārtei par muzeja krātuves nodrošinātajiem plakātiem, atklātnēm un dokumentiem.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti