Pirmajam Latvijas iekšlietu ministram Miķelim Valteram velta ceļojošo izstādi

Liepājā, koncertzālē “Lielais dzintars” atvērta ceļojošā izstāde „Latvija būs un dzīvos”, kas veltīta politiķim, diplomātam un literātam, Liepājā dzimušajam  Miķelim Valteram (1874. gada 7.maijs – 1968. gada 27. marts).

Liepājas muzeja ceļojošā izstāde par valstiskuma pamatlicēju, liepājnieku Miķeli Valteru ir eksponēta koncertzāles “Lielais dzintars” ēkā, kur šīs personības stāsts var cieņpilni laistīties dzintara gaismas apspīdēts.

Izstāde atspoguļo šīs izcilās personības dzīves gājumu un veikumu. Tās dominējošā tēma – Miķelis Valters un Liepāja. Bērnība un jaunība, Latvijas Pagaidu valdības darbs Liepājā 1919. gadā, diplomāta M. Valtera saikne ar dzimto pilsētu.

Ceļojošās izstādes veidošanas gaitā saņemts atbalsts no Ainažu jūrskolas muzeja, Valkas novadpētniecības muzeja, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, no Valtera bibliotēkas Liepājā, Liepājas centrālās zinātniskās bibliotēkas un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Misiņa bibliotēkas Rīgā, kā arī Latvijas Valsts vēstures arhīva.

Saturu veidojusi Liepājas muzeja vadošā pētniece Uļa Gintnere, vizuālo noformējumu – mārketinga projektu aģentūras „Fortius”. Izstāde tapusi ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas valsts simtgades biroja programmas ietvaros.

Miķelis Valters dzimis strādnieku ģimenē, mācījies Liepājas Sv. Annas baznīcas elementārskolā, Liepājas pilsētas skolā un reālskolā. 1894. gadā M. Valters dodas uz Vāciju, kur Berlīnes Universitātē klausījies ievērojamo tautsaimnieku Šmollera, Vāgnera un Zimmela lekcijas.

Iesaistījies jaunstrāvnieku kustībā. 1897. gadā tiek apcietināts un uz 15 mēnešiem ieslodzīts Liepājas cietumā. 1899. gada 31. martā M. Valteru soda ar pieciem gadiem izsūtījumā uz Vjatkas guberņu, tomēr Daugavpilī viņam izdodas izbēgt un caur Vāciju nokļūt Šveicē, kur viņš uzsāk studijas Cīrihes Universitātes Juridiskajā fakultātē (1899 – 1904).

Valters ir viens no Latviešu sociāldemokrātu galvenajiem ideologiem. 1905. gadā atgriežas Latvijā, 1906. gadā atkal dodas trimdā un dzīvo Somijā, Šveicē, 1907. gadā Cīrihes Universitātē aizstāv doktora disertāciju par tematu „Tolstojs un viņa sociālekonomiskie, valsts teorētiskie un politiskie uzskati.” Studē Sorbonas Universitātē Parīzē (1909 – 1910).

Miķelis Valters no 1912. līdz 1913. gadam dzīvo Londonā, no 1913. gada – Somijā. 1917. gada maijā atgriežas Latvijā, tiek ievēlēts Vidzemes zemes padomē. 1918. – 1919. gadā – pirmais Latvijas iekšlietu ministrs. Vēlāk strādā diplomātiskā dienestā: sūtnis Romā (1920), Parīzē (1924 – 1925), ģenerālkonsuls Karalaučos, sūtnis Varšavā ( (1934 – 1937) un Briselē (1937 – 1940). Pēc tam dzīvo Šveicē un Francijā, nodarbojoties ar jurisprudenci un publicistiku.  Miķelis Valters apglabāts Nicā,  Francijā.

Izstāde skatāma līdz 8.decembrim, ieeja bez maksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt