28.jūnijā jubilejas viesi pulcējas pie Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzeja, bet 1775.gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris Bīrons šeit atklāja pirmo augstskolu Latvijā, kuru nosauca savā vārdā - "Academia Petrina".
Pētera akadēmijā tolaik bija divas klases - literatūras un zinātņu. Deviņu profesoru vadībā audzēkņi katrā klasē mācījās divus gadus. Mācību valoda bija latīņu, arī savstarpēji audzēkņi sarunājās latīniski.
"Katoliskā virsvadība, protams, neatļāva dibināt protestantisku universitāti, tāpēc bija tikai akadēmiskā ģimnāzija, kurai nebija pat tiesību piešķirt akadēmiskos grādus, bet pēc savas uzbūves un zināšanām tā ir uzlūkojama kā augstskolas tipa iestāde. Ne velti mēs to uzskatām, tas ir arī visnotaļ atzīts, ka tā ir pirmā augstskola Latvijā," stāsta Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.
1783.gadā šeit darbu sāka arī pirmā astronomiskā observatorija Latvijā, bet divus gadus vēlāk, atzīmējot Pētera akadēmijas desmito gadskārtu, tās absolvents Ernsts Bīnemanis demonstrēja pirmo gaisa balonu Latvijā. Pirmā gaisa balona diametrs bija 54 centimetri, zināms, ka tolaik to augšup cēla karstais gaiss.
"Diemžēl nav neviens attēls saglabājies, ir zīmējumi, bet, kā tas īsti izskatījies, ir grūti pateikt, jo tolaik nebija tādas kameras, kā jums šodien, lai varētu to iemūžināt. Bet galvenais ir pati vēlēšanās lidot," pauž vēsturnieks Andris Tomašūns.
Atzīmējot pirmās augstskolas 240.gadskārtu un pirmā gaisa balona palaišanas 230.jubileju, virs Jelgavas debesīm pacēlās desmitiem mazu un seši 54 centimetrus lieli baloni, kas mūsdienās gan pildīti ar hēliju.
