Pirmajā dienā milzu interese par izstādi «Latvijas gadsimts»

Valsts svētkos piektdien, 4.maijā, durvis vērusi izstāde "Latvijas gadsimts" – vērienīgākais Latvijas muzeju kopdarbs, kurā stāstu par Latvijas vēsturi pēdējos simt gados veidojuši sešdesmit astoņi muzeji. Un par skatītāju interesi Latvijas Nacionālais vēstures muzejs šodien nevarēja sūdzēties. Apmeklētāju skaitu darbinieki salīdzināja pat ar Muzeju nakti, kad tradicionāli muzejus teju "gāž apkārt".

Pirmajā dienā milzu interese par izstādi «Latvijas gadsimts»Māra Rozenberga

    Nerimstošo apmeklētāju skudru pūzni Vēstures muzeja darbinieki izstādes sākumā iepazīstina, kā orientēties milzīgajā informācijas daudzumā. Izstādei ir desmit sadaļas – no ceļa uz Latvijas valsti līdz šodienas sarežģītajai demokrātijai. Katrā sadaļā ir laika līnija, centrālā aina un ļoti dažādi laikmeta dzīvesstāsti.

    "Izstāde ir ļoti bagātīga ar faktiem un informāciju, varbūt pat mazliet nospiedoši – salikt veselu gadsimtu vienā telpā… Bet, jo tuvāk iet pie beigām, jo interesantāk, jo mēs ieraugām savu jaunību," saka izstādes apmeklētājs Vilnis Auzāns no Bauskas.

    Un patiešām – vismaz Latvijas Radio apmeklējuma laikā visvairāk ļaužu pulcējas tieši padomju gadu sadzīvei un Atmodas laikam veltītajās izstādes daļās.

    "Interesanti bija redzēt, kā viss agrāk notika vecos laikos," spriež septītklasnieks Ralfs. Jautāts, kuri laiki tad aizrāvuši visvairāk, viņš saka: "Tie laiki, kas bija blakus zālē." "Blakus zālē bija mammas jaunības laiki," papildina Ralfa mamma Kitija. "Tur nospēlē tas ģimeniskais modelis, ka mamma stāsta – tad, kad man bija tik un tik, tad bija tā un tā. Vecākiem bija tieši tāda sekcija, trauki bija tieši tādi un grāmatas bija tieši tādas!"

    "Un vēl tie taloni!" iesaucas Ralfs. "Jā, un iedomājaties, ka mamma var pastāstīt, ka viņa ir piedzīvojusi laikus, kad cukuru varēja nopirkt tikai ar taloniem," saka Kitija. "Neiedomājami," piebilst Ralfs.

    Izstādi noslēdz telpa, kurā ikviens var uz lapiņas pie sienas uzrakstīt, ko pats varētu izdarīt. "Es varu nečīkstēt", "Es varu maksāt nodokļus", "Es varu iestādīt koku".

    "Es uzrakstīju, ka varu būt laimīga šeit, Latvijā. Jo es šeit piedzimu, dabūju izglītību, esmu ekonomikas doktore, man ir ģimene, māja. Esmu laimīga!" saka Ilona, kura ar mammu Liliju atbraukusi no Carnikavas.

    "Esmu skolotāja un domāju – vajag vest šurp skolēnus, vajag! Vienalga, vai tā ir pirmā vai divpadsmitā klase,” piebilst Lilija. "Un muzejs ir ļoti interaktīvs, ir arī bērniem interesanti," spriež Ilona.

    Tepat var arī apzīmogot kartiņas ar dažādu laiku valstsvīru citātiem.

    "Es izvēlējos Zigfrīda Annas Meierovica citātu, ka "Demokrātiska Latvijas valsts – tas ir mūsu maksimums", kā arī Jāņa Čakstes un Egila Levita citātus. Tie mani ļoti piesaistīja," apzīmogoto kartiņu rāda Elīna, kura uz izstādi atnākusi kopā ar draugiem.

    "Tiešām interesanti koncentrētā veidā iegrimt visā valsts vēsturē no pirmsākumiem līdz pat šai dienai," piebilst viņas draugs Artjoms.

    Daudzi "Latvijas gadsimtu" apmeklē vairākās paaudzēs. Runču ģimene spriež, ka visinteresantāk ir iepazīt laiku, kas nav pašu piedzīvots. Katram tas ir savs.

    "Piemēram, 1918. līdz 1921.gadam parādīts ļoti interesanti," spriež tētis Uldis. "Man jau patika tā digitālā Latvija. Tas tā interesanti, dažus gadus atpakaļ," saka meita Bonija.

    Muzeju kopizstāde "Latvijas gadsimts" Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32 jeb tā sauktajā Saktas mājā skatāma no šodienas līdz pat 2021.gadam.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti