Tīreļpurvs. Katru gadu uz šejieni plūda automašīnu rindas un pulcējās simtiem cilvēku, jo daudzās dzimtās vectēvi vai vecvectēvi bija strēlniekos. Vieta, kur pirms 104 gadiem ritēja sīvas kaujas starp Vācijas un Krievijas armiju, šoreiz pavisam klusa.
1917. gada 5. janvārī Krievijas armijas vadība nolēma sākt uzbrukumu vācu pozīcijām 30 kilometru garumā Tīreļpurvā un tā apkārtnē, lai varētu virzīties uz Jelgavu. Cara karaspēka rindās cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Kopumā 20 tūkstoši strēlnieku.
Tā bija lielākā militārā operācija Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Līdz Ziemassvētku kaujām cara armijai neizdevās pārraut vāciešu aizsardzības līniju, bet latviešu strēlnieki, izmantojot pārsteiguma momentu, to paveic tieši Tīreļpurvā.
“[Kauju] rezultātā krīt lielākais šī reģiona nocietinātais punkts, Ložmetējkalns. Ļauj kontrolēt diezgan lielu teritoriju apkārt,” skaidroja Ziemassvētku kauju muzeja vēsturnieks Roberts Līnis.
Janvāra kaujas nesa lielus upurus. Bojā gāja divi tūkstoši strēlnieku, septiņi tūkstoši guva ievainojumus. Daudzi pazuda bez vēsts.
“Varonība ir tāda lieta, ko mēs ikdienas situācijā reti pieredzam. Karš ir tā vieta, kur to varam redzēt,” sacīja Līnis.
“Kritiski zemās temperatūrās, diezgan nenozīmīgs ievainojums varēja nest nāvi, jo nevarēja savlaicīgi sniegt medicīnisko palīdzību. Karavīru dzīve frontes līnijā ir diezgan baisa, nedēļām ilgi viņi atrodas pozīcijās. Bieži gūst apdegumus, sildoties pie ugunskura ārkārtīgi zemos [sala] grādos. Pat ja atved kaut ko ēst, var gadīties, ka tas zupas katls ir sasalis. Tu nedabū ēst. Tu cīnies, jo saproti, ka ir jāpaciešas,” atzīmēja vēsturnieks.
Strēlnieku cīņasspars un varonīgā rīcība Ziemassvētku kauju laikā cēla nacionālo pašapziņu un stiprināja ideju par savu valsti. Kad radās priekšnoteikumi valsts dibināšanai, daudzi strēlnieki stājās Latvijas armijas rindās. Daudzus par varonību Ziemassvētku kaujās apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.
Lai godinātu Ziemassvētku kaujās kritušo piemiņu, Latvijas armijas un bruņoto spēku pārstāvji ceturtdien nolika ziedus Rīgas Brāļu kapos un citās karavīru atdusas vietās.
