Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Okupācijas muzeja pārbūve tuvojas finišam

Labrīt

Iekļaujošā izglītība Latvijā: realitāte vēl tālu no teorijas

Aizvesto ardievas: Nezināma izsūtītā atvadu zīmīte

«Pīrāgs» aizbrauc «Dzimtenē». Anonīma zīmīte no 1941. gada jūnijā izsūtīta cilvēka

Latvijas Okupācijas muzeja krājumā starp izsūtīto rakstītajām atvadām, kas 1941. gada 14. jūnijā tika izmestas no vilciena vagoniem, ir arī kāda anonīma zīmīte. Siguldas dzelzceļa stacijā izmesta uz tā laika cigarešu paciņas “Prima” saburzīta vāciņa rakstītā zīmīte, kurā lūgts nodot ziņu Siguldas patērētāju biedrības kasierei.

Tā ir bez paraksta un tādēļ nekad nesasniedza kādu adresātu. To kāds pacēla Siguldas stacijā, saglabāja un uzdāvināja Latvijas Okupācijas muzejam.

Zīmītes teksts:

"Piezvanīt jeb uzrakstīt Siguldas patēr. biedrībā kasierei (..), ka “Pīrāgs” 16.VI aizbrauc “Dzimtenē”. Pievāc, ko vari."

Siguldas stacijā atrasta nezināma autora zīmīte, kas izmesta no vagona 1941. gada 14. jūnija deportācijā

"Pīrāgs", visticamāk, ir zīmītes autora iesauka, savukārt vārdu ‘’dzimtenē’’ viņš ielicis pēdiņās it kā ironiski norādot uz nu jau plašo PSRS dzimteni.

Pirms 80 gadiem no Latvijas izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus iedzīvotāju. Pēc formāliem kritērijiem no sabiedrības izslēdza sociālās grupas, kuras uzskatīja par potenciāli naidīgām padomju okupācijas varai.

Vislielākā deportējamo grupa bija “pretpadomju elementi” – tie varēja būt partiju un sabiedrisko organizāciju biedri, agrākās valsts augstākie ierēdņi, policisti, virsnieki, fabrikanti, tirgotāji, namīpašnieki, lielie zemes īpašnieki. Ar PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Sevišķās apspriedes lēmumu arestētos bija plānots ieslodzīt nometnēs no 5 līdz 8 gadiem, bet pēc soda izciešanas nosūtīt nometinājumā uz 20 gadiem. Vēl daļai piesprieda nāvessodu – nošaušanu.

No vagona izmestās zīmītes

Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, pirms 80 gadiem no Latvijas nelikumīgi izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju vīriešus, sievietes un bērnus dzina vilcienu vagonos, lai izvestu uz ieslodzījuma vai nometinājuma vietām.

Tuvojoties Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai,  Latvijas Radio stāsta par septiņiem aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes. Nelielus, saburzītus un steigā aprakstītus papīra gabalus deportētie, visticamāk, no vilciena meta ārā kādu gabalu no izsūtīšanas stacijas, bet vēl pilsētas teritorijā vai apdzīvotā vietā. Dažas tolaik palikušo atrastās zīmītes tagad glabājas Latvijas Okupācijas muzejā.

Ja zināt ko vairāk par zīmīšu autoriem, to saņēmējiem vai Jūsu rīcībā ir atšķirīgi fakti, lūdzu, sazinieties ar Latvijas Radio Ziņu dienestu [email protected]

Deportējamo arestam un nogādāšanai līdz vilcienu ešeloniem veidoja operatīvās grupas līdz piecu cilvēku sastāvā, kuras vadīja okupācijas varas operatīvie darbinieki, miliči vai arī Iekšējā karaspēka politvadītāji. Katrai grupai piekomandēja arī pāris vietējos aktīvistus kā ceļa rādītājus un mantas aprakstītājus. Deportācijas īstenošanai bija nepieciešams liels skaits transporta līdzekļu, tādēļ uz operācijas laiku izmantoja dažādu iestāžu smagās automašīnas. Laukos mobilizēja zirgu transportu.

Iedzīvotāju izsūtīšanas operācija sākās naktī no 13. uz 14. jūniju. Ģimenēm bija atļauts ņemt līdzi personiskās mantas līdz 100 kg svarā, bet dažkārt operatīvās grupas nedeva pat īso laiku mantu savākšanai. Deportējamos nogādāja savākšanas punktos – dzelzceļa stacijās, kur arestētos atšķīra no ģimenēm un ievietoja atsevišķos vagonos izsūtīšanai uz Krievijas attālākajiem reģioniem.

Arestētajiem nometnēs uzrādīja apsūdzības par kontrrevolucionāriem noziegumiem. Bada, smagā darba un neciešamo dzīves apstākļu dēļ liela daļa ieslodzīto nomira, nesagaidījuši spriedumu. 35% no deportētajiem bija arestētie, kurus veda uz ieslodzījuma vietām, tie pārsvarā bija vīrieši, pārējos, lielākoties sievietes, izsūtīja uz nometinājuma vietām. Soda nometnēs un nometinājumā pavisam gāja bojā 6081 deportētais (39,43 % deportēto). Lielākā daļa nomira ieslodzījuma vietās, tostarp aptuveni 700 cilvēkiem izpildīja nāvessodu. Savukārt nometinājumā nomira teju divi tūkstoši cilvēku, īpaši augsta bija bērnu un vecāku ļaužu mirstība bada un infekcijas slimību dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt