"Pirmais pasaules karš kopumā maina to, kāda ir sabiedrības attieksme pret sievieti dažādās jomās, tostarp arī militārajā. Gan Pirmā pasaules kara gados, gan Neatkarības kara gados sieviete ir redzama militārajās aprindās un frontes līnijās. Piemēram, Līna Čanka, kas kā strēlniece, slēpjoties aiz sava brāļa vārda, piesakās un karo, līdz tiek atklāta un paliek strēlnieku rindās," stāsta Strazdiņš.
Tāpat Valija Valērija Veščūna kā sešpadsmitgadīga skolniece, ejot uz skolu, redzēja, ka Daugavmalā patvērušies Latvijas armijas karavīri. Viņai radās vēlme pievienoties, un karavīri Valiju drīz vien pieņēma kā savējo. Jaunietei iemācīja šaut, un viņa kļuva par vienu no brīvības cīnītājiem.
"Trešā sieviete Elza Žiglevica nekaroja. Taču viņa kā Palīdzības korpusa brīvprātīgā iznēsāja ēdienu. Žiglevicas gadījums pierāda to, ka šajā frontes aizmugurē ļoti daudzas sievietes darbojās. Gan ēdiena sagādē, gan kā žēlsirdīgās māsas medicīniskajā aprūpē, arī ārlietu dienestā," stāsta Strazdiņš, uzsverot, ka līdz ar Pirmo pasaules karu un Neatkarības karu sievietes ienāca jomās, kur iepriekš bija izteikta vīriešu dominance.
III šķiras zīmi pasniedza 1600 karavīriem, II šķiras zīmi saņēma 61 persona, bet I šķiras zīme piešķirta 11 personām. Apbalvoto vidū bija arī Polijas maršals Juzefs Pilsudskis, Beļģijas karalis Alberts, Itālijas monarhs Viktors Emanuels. Lāčplēša ordeni saņēma arī Itālijas Ministru prezidents, diktators Benito Musolīni. To piešķīra ar Valsts prezidenta Gustava Zemgala pavēli, un lēmums tika pamatots ar Itālijas nopelniem Latvijas valsts de iure atzīšanā. Interesanti, ka tas piešķirts arī Francijas pilsētai–cietoksnim Verdenai par cilvēku pašaizliedzību Pirmajā pasaules karā. Verdenas kauja bija smagākā un viena no asiņainākajām. Bojā gāja ap 250 tūkstoš karavīru, vēl pusmiljonu ievainoja.
Līdz mūsdienām saglabājušies vien daži simti Lāčplēša ordeņu – pārsvarā muzejos un privātkolekcionāru īpašumā. Daudzi ordeņi piedzīvojuši to pašu likteni, kādu viņu kavalieri. Pēdējo reizi Lāčplēša Kara ordeni pasniedza 1928. gada 11. novembrī. Kā nosprieda Ordeņa dome – astoņi gadi pēc kara ir pietiekams laiks, lai visi, kas būtu pelnījuši valsts pateicību, būtu apzināti.
Plašāk par Lāčplēša Kara ordeni lasi un skaties šeit:
Savukārt savas zināšanas par ordeni vari pārbaudīt vēsturnieka Mārtiņa Vāvera sastādītajā testā:
