Ogres, Ikšķiles un Salaspils apkaimē 1917. gadā notika vēsturiskā Juglas kauja, kurā pret vairākas reizes lielāku pārspēku cīnījās arī četri latviešu strēlnieku pulki. Latvijas vēsturē tā uzskatāma par otru lielāko latviešu strēlnieku varonības apliecinājumu pēc Ziemassvētku kaujām. „Sākoties uzbrukumam, daudzās Krievijas armijas daļās iestājās panika. Viņas muka, bet latviešu karavīri cīnījās. Kritušo bija ļoti daudz.
Tā nebija veiksmīga kauja, bet vēsturiskā jēga bija šo karavīru varonība, un, visticamāk, viņi visvairāk domāja tieši par savu zemi,” sacīja Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona virsseržants Uldis Veliks.
Lai izzinātu vēsturi un godinātu strēlniekus, atzīmējot šo kauju gadadienu, Ogres un Ikšķiles skolu audzēkņi devās militāri patriotiskās audzināšanas pārgājienā.
Pie Dubkalnu ūdenskrātuves skolēnus sagaidīja dažādi pārbaudījumi, kas ir daļa no karavīru ikdienas, kā arī iespēja salīdzināt mūsdienu aprīkojumu ar latviešu strēlnieku ekipējumu. „Tas, ka te ir dažnedažādas bruņu tehnikas, var pašaut ar ieročiem un braukt [ar bruņutransportu] liek iztēloties, kā bija tad, kad bija karš,” atzīst pārgājiena dalībnieks Edvards.
Visgrūtākās skolēniem izrādījās sacensības imitēta purva pārvarēšanā ar kājnieku mīnu rokās. „Mīna ir ļoti smaga un pati veste ir ļoti, ļoti smaga. Ir ļoti grūti noturēt līdzsvaru pa baļķi. Man vairāk tā kā patīk zinātne par karadarbību, bet [iet] pa lauku ar bruņojumu gan noteikti nē,” norāda pārgājiena dalībnieks Ģirts.
Patriotiskās audzināšanas pārgājiens Zilajos kalnos šogad notika jau otro reizi, un iesāktā tradīcija tikšot turpināta.
