Izstāde viņam par godu bija apskatāma vienā no Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas zālēm. Rus.lsm.lv paspēja to apmeklēt vēl pirms “lokdauna”. Izstādes nosaukums bija “Pieklājības nekad nevar būt par daudz”. Tas bija viens no Nikolaja Friča Zandberga iemīļotākajiem teicieniem.
Viņš piedzima 1891. gada 27. oktobrī Jelgavā, strādnieka ģimenē. Pabeidza ģimnāziju, vēl mācību laikā sāka strādāt, lai palīdzētu vecākiem, pēc tam iestājās Tērbatas (Tartu) Universitātes medicīnas fakultātē. To absolvēja 1917. gadā, un tūlīt pēc tam jaunais ārsts tika iesaukts Krievijas armijā un izgāja nopietnu militāri medicīnisko skolu Galīcijā, Viļņā, Vendenes (Cēsu) un Permas lazaretēs.
1922. gadā atgriezās Latvijā, sāka strādāt Liepājas kara slimnīcā, gadu vēlāk tika iecelts par Kurzemes artilērijas pulka vecāko ārstu, pēc tam – par slimnīcas vecāko ordinatoru.
Paralēli, no 1923. gada līdz savai nāvei 1960. gadā, strādāja Liepājas pilsētas slimnīcā. Bija ginekologs, vēlāk ķirurgs. Pastāvīgi papildināja zināšanas – no 1924 līdz 1938.gadam regulāri devās smelties pieredzi lielajās Vācijas, Austrijas, Francijas klīnikās. Bija arī ļoti zinošs onkologs. Bruno Grasis, ķirurgs ar piecdesmit gadu stāžu, teica par kolēģi, ka viņš bija zvaigzne un augstākās klases speciālists katrā ķirurģijas virzienā. Bet vēl Nikolajs Fricis Zandbergs izcēlās ar labu humora izjūtu un ļoti patiesu attieksmi pret cilvēkiem. Par to liecina viņa iemīļotais teiciens. Viņš bija ārsts-ideālists. Nebēga ne no padomju, ne no nacistu varas – kā gan lai pamet pacientus? Gan ārstēja bez maksas, gan deva zāles no savas aptieciņas…
Liepājniece Irina Tīre iepriekš stāstīja Rus.lsm.lv – kad pēc kara viņas ģimene atgriezusies mājās, tur jau dzīvojuši citi cilvēki. Un pajumti devis vectētiņa kolēģis, ārsts Nikolajs Zandbergs… Kolēģi viņu cienījuši un novērtējuši, pacienti dievinājuši… Pilsētā viņu pazinuši, šķiet, visi.
Kad Nikolajs Fricis Zandbergs aizsaukts mūžībā, viņu pavadīt pēdējā gaitā, kā atcerējās vecākās paaudzes liepājnieki, ieradusies gandrīz vai visa pilsēta…
Pie Republikas ielas 13. nama, kur ilgus gadus dzīvoja leģendārais ārsts, jau sen tika piestiprināta piemiņas plāksne viņam par godu. Kā pavasarī atgādināja Liepājas pilsētas laikraksts “Kurzemes Vārds”, 1990. gada maijā plāksne pazudusi, turklāt, kā drīz noskaidrojies, tas nav bijis vandalisma akts. Vienkārši uz memoriālās plāksnes bijis rakstīts “Fricis Zandbergs”, kā bijis dokumentos, taču dakteris Zandbergs devis priekšroku vārdam Nikolajs – tā visi viņu saukuši un nav bijuši mierā ar to, ka uz plāksnes ir tikai “pases” vārds. Tāpēc uz atjaunotās plāksnes ir abi vārdi. Žēl tikai, ka ēka tagad ir bēdīgā stāvoklī.