Pētnieki Melnās jūras dzelmē meklē aizvēsturisku apmetņu un Atlantīdas pēdas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijā šovasar par lietus trūkumu nevaram sūdzēties, un nokrišņu daudzums brīžiem iegūst gandrīz vai apokaliptiskus mērogus. Turpretī kontinenta dienvidos saulīte joprojām silda, un grūti noticēt, ka, iespējams, tieši šeit sensenā pagātnē notikuši Bībelē aprakstītie grēku plūdi, bet Noasa šķirsts vagojis Melnās jūras vētrainos viļņus.

Strīdīgās teorijas pirmsākumi meklējami pirms gandrīz 30 gadiem, kad bulgāru profesors Petko Dimitrovs, veicot zemūdens pētījumus, 100 metru dziļumā dūņās atrada mīklainu akmens priekšmetu, kas vēlāk kļuva populārs kā “Noasa šķīvis”. Uz tā atklātās rakstu zīmes, kas joprojām nav atšifrētas, atgādina seno šumeru ķīļrakstu, bet ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi tā vecums tiek lēsts ap astoņiem tūkstošiem gadu.

Kopš tā laika, izmantojot vismodernākās tehnoloģijas, rajonā strādājuši gan vietējie, gan ārzemju speciālisti, tai skaitā arī pazīstamais amerikāņu zemūdens pētnieks un arheologs Roberts Balards, kas kļuva slavens kā “Titānika” vraka atradējs.

Jūlija beigās uz Melnās jūras akvatorijas ziemeļu daļu devās ceļā kārtējā Bulgārijas Zinātņu akadēmijas organizētā ekspedīcija, lai ar minizemūdeni noslaistos 250 m dziļumā un veiktu zondāžas cerībā atrast aizvēsturisku apmetņu pēdas, senu kuģu atliekas un citus artefaktus.

Viens no galvenajiem argumentiem, kas netieši apliecina hipotēzi par rajonā notikušu dabas kataklizmu, ir ģeologu atklātā senā krasta līnija, kas atrodas 100 metrus zem tagadējās. Te atrastie gliemeņi, moluski un mikroorganismi ļauj secināt, ka pirms 7- 8 tūkstošiem gadu Melnā jūra bijusi izolēts saldūdens ezers.

Klimatisko izmaiņu ietekmē, temperatūrai paaugstinoties, cēlās arī Pasaules okeāna līmenis, līdz kamēr, pārvarot dabiskos šķēršļus, no rietumiem ezerā ieplūda sāļais Vidusjūras ūdens. Ekoloģiskās katastrofas rezultātā gāja bojā visa saldūdens flora un fauna, bet dziļumā izveidojās biezs sērūdeņraža slānis.

 www.credobonum.bg. Senā krasta līnija

Teorijas pretinieki neapstrīd plūdu faktu kā tādu, taču uzskata, ka tie bijuši vismaz divi un ne tik postoši - ūdens līmenis paaugstinājies ne vairāk kā par 10 - 15 metriem, tā ka nevar būt runa par globālu katastrofu, bet gan drīzāk lokāla rakstura dabas parādību.

Zinātnieki nav vienisprātis arī par to, kas noticis ar cilvēkiem, kas dzīvojuši ezera krastā. Lielais daudzums izrakumu gaitā atrasto kaula un keramikas izstrādājumu liecina, ka mītnes atstātas steigā. Tā kā Melnās jūras ūdenī praktiski nav skābekļa un pūšanas procesi ir lēnāki, visi priekšmeti ir lieliski saglabājušies. Interesanti, ka virs neolīta laikmeta kultūrslāņa ir gandrīz metru biezs nogulumu slānis, kurā nav atrastas cilvēka darbības pēdas, kas netieši apstiprina plūdu teoriju.

Pētījumi varbūt dos atbildi uz vēl vienu vēstures mīklu - kas bijis par iemeslu noslēpumainās “Varnas civilizācijas” norietam uz akmens un vara laikmeta robežas 5. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras

un par kuras attīstības līmeni liecina rajonā atrastie vairāk nekā trīs tūkstoši zelta priekšmetu ar kopējo svaru sešarpus kilogrami, oficiāli atzīti par vislielāko un visvecāko apstrādātā zelta izstrādājumu kolekciju pasaulē. Senie meistari nodarbojušies arī ar sāls ieguvi, cēluši vērienīgas ēkas un radījuši pirmatnējas rakstu zīmes, kas ļauj izteikt minējumus, ka varbūt tieši te atradusies mītiskā Atlantīda.

Ekspedīcija Melnās jūras ziemeļos turpināsies līdz augusta beigām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti