Pētnieki par konkrēto monētu no jauna sākuši interesēties pēc tam, kad sīkāk sāka pētīt 3. gadsimta krīzi Romā.
"Tas bija laiks Romas vēsturē, kur notika daudz militārās nekārtības, imperatori mainījās viens pēc otra, provinces sāka atdalīties un bija diezgan lielas jukas," norādīja Spruženiece.
Arī Spruženiece tika uzaicināta piedalīties pētījumā. Viņa norādīja, ka pēc gadu ilgas pētniecības tika izvirzīta hipotēze, ka minētā monēta, kas attēlo imperatoru Sponsiānu, tomēr varētu būt īsta.
Spruženiece skaidroja, ka monētu jau reiz uzskatīja par īstu līdz 1868. gadam, kad atzīts numismāts Henrijs Koens paziņoja, ka tas ir viltojums, jo monētas dizains ir dīvains, neatbilst tam, ko sagaida no romiešu monētām – tā ir lieta, nevis spiesta, neparasts bijis arī aizmugures dizains, un tā ir arī atšķirīga svarā no citām attiecīgā laika monētām.
"Kopš tā laika monēta tika vienprātīgi akceptēta kā viltota un vairāk netika pētīta. Šajā pētījumā atkal paskatījāmies uz monētu un veicām rūpīgas analīzes," viņa norādīja.
"Minētās dizaina atšķirības bija grūti izskaidrot, pieņemot, ka monēta tika kalta Romā. Bet mēs apgalvojam, ka tā netika kalta Romā, bet gan izolētā provincē Romas pierobežā, Dākijas provincē, kas 10 gadus bija pilnīgi izolēta no Romas un tur tika ieviesta sava ekonomika. Tāpēc arī atšķirības var izskaidrot," skaidroja Spruženiece.
Arheoloģe, Bonnas universitātes pētniece Dita Auziņa atzina, ka pētnieku izvirzītā hipotēze ir izraisījusi šūmēšanos zinātnieku aprindās.
"Klasiskās arheoloģijas nozares, kā Senās Romas, Senās Grieķijas arheoloģija, Senās Ēģiptes, maiju arheoloģija ir labi nostādītas disciplīnas, kur kaut ko izmainīt tradicionālās domāšanas veidā ir ārkārtīgi grūti.
Nevis tāpēc, ka nebūtu, ko izmainīt, bet tāpēc, ka šī pētīšanas tradīcija ir tā nostiprinājusies, ka tad, kad tu saki ko jaunu, ir vesela grupa senioru pētnieku, kuri ir sēdējuši pie materiāla gadu desmitiem, un viņi saka nē, pat nepārbaudot," vērtēja Auziņa.
Viņa uzsvēra, ka pētījuma galvenais ieguvums ir metodoloģija – piedāvājums uz šo jautājumu skatīties ar eksakto zinātņu palīdzību, kā arī atjaunot diskusiju par to, ka, iespējams, Sponsiāns bija, ja ne gluži imperators, tad viens no vadoņiem, kurš kādā brīdī kala monētas.
"Monētas ir vienīgā informācija par Sponsiānu, kas nav nekas neparasts – īpaši šajā periodā. 3. gadsimtā mūsu ērā, kur notiek jukas Romas impērijā, provinču atdalīšanās, ir ļoti daudz cilvēku, kuri uz īsu brīdi uzurpē varu – ne visi viņi ir zināmi un pierakstīti," skaidroja Auziņa. "Nebūtu brīnums, ka ir šādi cilvēki, par kuriem nav zināms," viņa piebilda.
Vienlaikus Auziņa atzina, ka arī viltojumi ir tipiska lieta, ar ko sastopas arheologi, un tiem ir pat vairākas jomas – ir atdarinājumi, mākslas tirgus viltojumi, kas ir populāri jau kopš renesanses, ir arī viltojumi, kas veikti pseidozinātnes un arheologu ambīciju labā.
