Pētījums par Ziemeļeiropas pirmiedzīvotājiem: Latvijā ražojošā saimniecība ienāca no Ukrainas puses

Uz DNS pētījumu bāzes iegūtas jaunas atziņas par Skandināvijas pirmiedzīvotāju migrācijas maršrutiem. Kontinentālais pētījums par Ziemeļeiropu ļāvis daudz noskaidrot arī par Latviju. Secināts, ka ražotājsaimniecība ienāca līdz ar stepes lopkopju ierašanos no dienvidaustrumiem, nevis no dienvidrietumiem, kā uzskatīja līdz šim. Apstiprinātas arī dažādas līdz šim izvirzītas hipotēzes.

Pētījums par Ziemeļeiropu: Latvijā ražojošā saimniecība ienāk no Ukrainas pusesSintija Ambote

     

    Pētījumā pirmo reizi pasaules seno iedzīvotāju DNS izpētes vēsturē apkopoti 25 arheoloģisko izrakumu materiāli no mūsdienu Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas, Arhangeļskas apgabala un Karēlijas teritorijām. Starptautiskajā seno cilvēku pētījumā iesaistījās arī Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieki.

    ''Galvenais autors ir Alise Mitnika (Alissa Mittnik), mēs pārējie esam asistenti. Viņa aplūko cilvēku ierašanos Skandināvijā, arī Austrumbaltijā, bet viņas galvenais mērķis ir noskaidrot, kā ieviešas ražojošā saimniecība šajās teritorijās, proti, lopkopība un zemkopība. Izmatojot šos DNS rezultātus, mēģina skaidrot pirmcilvēku kustības,''  par pētījuma mērķi vairāk stāsta Latvijas Universitātes vēstures institūta vadošais pētnieks, arheologs Andrejs Vasks.

    Tehnoloģiskās iespējas mūsdienās ļauj padziļināti pētīt izrakumos atrastos pirmiedzīvotāju kaulus, skaidro antropoloģe Gunita Zariņa. Latvija ir īpaši bagāta ar izrakumos uzieto akmens laikmeta arheoloģisko materiālu, kāda neesot nekur citur Ziemeļeiropā. Līdz šim bijušas dažādas teorijas par to, no kurienes Latvijā ierodas pirmie iedzīvotāji un kā šeit mainās arheoloģiskās kultūras. Iegūtie dati ļauj apstiprināt līdz šim izvirzītas hipotēzes:

    ''Par ražotājsaimniecības attīstību mēs skaidri varam redzēt pēc veiktajiem pētījumiem, ka tā ienāk apmēram pirms 3000 līdz 3500 gadiem un šis ienākšanas vilnis ir no Ukrainas apgabaliem, no tā saucamās Jamnajas kultūras izplatības apgabaliem.''

    Vasks papildina, ka interesants ir fakts, ka migrācijas pētījums rāda ražotājsaimniecības kultūras virzību tieši no Melnās un Kaspijas jūras stepju zonas: ''2900. gads pirms mūsu ēras ir tas laiks, kad te, Austrumbaltijā, ierodas jau auklas keramikas un kaujas cirvju ciltis ar savām ražojošajām saimniecībām, un tas ir interesantākais, ka

    tagad ar ģenētikas palīdzību noskaidrots, ka tomēr šie ienācēji nāk no stepēm, no dienvidaustrumiem. Iepriekš tādas skaidrības īsti nebija, viedokļi dalījās.''

    Pētnieki Latvijas teritoriju sauc par seno iedzīvotāju krustcelēm, taču iegūtie rezultāti veido arī kopainu par pirmiedzīvotāju migrāciju šajā Eiropas daļā, kas kaut kādu iemeslu dēļ Latvijas teritoriju apiet.

    Atzinīgi novērtētā starptautiskā pētījuma galvenie secinājumi par Latviju ir tādi, ka ražotājsaimniecība ienāca no dienvidaustrumiem, nevis no dienvidrietumiem, kā uzskatīja līdz šim; savukārt baltu cilšu ierašanās saistāma ar vēlo neolītu (ap 2900. gadu pirms mūsu ēras), nevis ar agrāku laiku.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti