Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Suņi – seniori meklē mājas

Izdota grāmata «Pazudušā karavīra atmiņas»

«Pazudušā karavīra atmiņas» stāsta par skrundenieka pieredzi Otrajā pasaules karā

“Pazudušā karavīra atmiņas” ir grāmata ne tikai par viena karavīra piedzīvoto Otrajā pasaules karā, bet stāsts par nozīmīgu posmu Latvijas vēsturē, kad daudzi latvieši par savu zemi cīnījās vācu pusē. Tās autors skrundenieks Jānis Blūms atmiņas sācis rakstīt vēl padomju gados, lai tās saglabātu dzimtas arhīvā. Tomēr vairāku cilvēku rosināts un ar viņu atbalstu atmiņas nu nodevis ikviena interesenta rokās.

Skrundeniekam Jānim Blūmam aiz muguras jau 94 gadi, un katru var lasīt kā Latvijas vēstures lapaspusi. Tās liktenis  pa dzīparam vien ir audis arī Jāņa dzīvi, un šai reizē mēs apstājamies pie “Pazudušā karvīra atmiņām”. Tas ir par laiku, kad 17 gadu vecais Jānis sāk dienēt leģionā un drīz pēc tam dodas Otrajā pasaules karā, cīnoties vācu pusē. Atmiņas mums stāsta arī par piedzīvoto lēģerī un pēc tam dienestu Padomju Savienības būvbataljonos.

Kāpēc pazudušā karavīra? Savu vārdu un uzvārdu ar saviem dzimšanas datiem viņš atradis Lestenes brāļu kapos, kur ir izveidota siena ar pazudušo karavīru sarakstu. Kā tas varējis gadīties, Jānim ir vairāki minējumi. "Vienā atkāpšanās reizē, tas bija Krievijā, kopā ar vēl trīs vīriem ar noberztām kājām mēs atpalikām, lēnāk ejot; kad es nonācu Latvijā, trīs dienas atkopos, tad atpakal uz fronti," skaidroja Jānis.

Savas atmiņas, vecākā dēla Pētera rosināts, Jānis Blūms sāka pierakstīt 1979. gadā. Galvenā doma bijusi – lai tās paliek ģimenei. Tomēr, iepazīstinot ar piedzīvoto arvien vairāk cilvēku, viņi rosinājuši tās apkopot grāmatā. Sakārtošanā iesaistījās gan abi dēli, gan mazbērni. Vecākais dēls Pēteris uzsver, ka grāmata likusi aizdomāties  par šo ''zēnu karu'', jo grāmatā vārds ''zēni'' lietots 163 reizes.

"Apsveicu ar uzvaru Otrajā pasaules karā, jo tēvs ir sagaidījis to, ka galvenais, lai ir cilvēki, kas lasa grāmatu," teica Jāņa Blūma dēls Pēteris Blūms. Jānis Blūms Skrundā ir bijis iniciators arī leģionāru ansambļa izveidošanai, aktīvi darbojies Tautas frontē, ilgus gadus rūpējies par izvesto piemiņas vagonu, un tie ir tikai daži no paveiktajiem darbiem, par kuriem viņš viens no pirmajiem kļuvis par Skrundas Goda pilsoni, bet šogad par nopelniem Latvijas valsts labā iecelts arī par Atzinības krusta kavalieri.

"Es aizgāju karā, es cīnos par Latviju, tā ir vienīgā zeme, kur es gribu dzīvot," pauda grāmatas autors Jānis Blūms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti