Panorāma

Eksprezidenti satrauc VDK arhīvu likteni

Panorāma

Finansiālā nevienlīdzība arvien palielinās

Vīri no Pāvilostas nesa sašautos

Pāvilostas vīri barikāžu 25.gadadienā atzīstas – Rīgas robežas vietā sargājuši Vecrīgu

25 gadi kopš barikādēm ir noilgums, lai atzītos nelielos melos. Tā saka vīri no Pāvilostas, kuri vārda tiešā nozīmē gāja zem lodēm Bastejkalnā, lai iznestu smagi sašautos cilvēkus. Izrādās, barikāžu sargiem no Pāvilostas bija iedalīta pavisam cita teritorija, ko sargāt. Taču viņi gribēja būt pie visiem Vecrīgā un tur arī tika.

Pāvilostā atmiņu ugunskuru iekur jaunsargi. Barikādēs bija viņu opji, omes, mammas un tēti. Paši tad vēl nebija dzimuši.

Pāvilostas kultūras nams ir kalnā, un apkaime mazliet atgādina Bastejkalnu Rīgā. No turienes labi redzams, kā pa apkārtējām ieliņām kopā nāk atmiņu vakara dalībnieki. Tā ir tradīcija. Viņi tiekas ik pēc pieciem gadiem.

25 gadus barikāžu aizstāvji uzskata par pietiekamu noilgumu, lai atzītos, kā Barikāžu koordinācijas centram meloja par savu atrašanās vietu, lai ar atbraukušo "Ikarusu" netiktu sūtīti uz Rīgas robežu.

"Mums saka – Ulbroka, bet mēs jau esam centrā, atbildam. Lai gan tikai lidostā bijām iebraukuši. Nu, tad Pulvertornis. Šausmīgi negribējās citur, gribējās Vecrīgu," stāsta barikāžu dalībnieks Jānis Štokmanis.

Valdis Stūre bija atbildīgs par otro grupu. Tieši viņa vadītie vīri piedzīvoja lodes, jo atradās kontrolpostenī numur viens. "Mēs visi bijām tā uztraukušies, kad lodes svilpj, sevišķi tās trasējošās. (..).  Līdām pakaļ nošautajam Edijam Riekstiņam. Jā, savākt vajadzēja," stāsta Stūre.

Lode trāpīja arī vienam no viņiem – Dagnim Ozolam. Par laimi, ievainojums nebija bīstams, Dagnis izdzīvoja. Bet to vajadzēja pateikt mammai, kas dēlu gaidīja mājās.

"Briesmīgi! Un vēl divi puikas, skolnieki bija atmukuši līdzi, tie pazuda. Un kad vajadzēja paziņot ievainotā Dagņa vecākiem. Man bail atcerēties, vai tur mammai nebija sirds kaite," atceras Valdis Stūre.

Tajā laikā dzima arī  draudzība ar Kara muzeja un Izglītības ministrijas darbiniekiem. Tieši šajās ēkās Pāvilostas vīri gāja sildīties un dzert tēju. Tagad viņi tiekas regulāri, jo viņus vieno piedzīvotais.

Tikšanās kultūras namā beidzas ar vīru kopas “Vilki” uzstāšanos - viņi sāk ar senajām karavīru dziesmām un beidz ar strēlnieku un leģionāru dziesmām, ko visi var dziedāt līdzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt