Pašvaldība pēc Āraišu ezerpils pārņemšanas cer to padarīt vēl interesantāku apmeklētājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Viens no zināmākajiem Vidzemes kultūrvēsturiskajiem objektiem – Āraišu ezerpils – no februāra mainījis saimnieku. No Nacionālā vēstures muzeja filiāles Āraišu ezerpils kļuvusi par Amatas pašvaldības īpašumu, kas nu ir apņēmības pilna to uzturēt un piesaistīt Eiropas naudu visa Āraišu arheoloģiskā muzejparka attīstībai. Pašvaldība sola turpināt arī muzeja laikā īstenotos izpētes darbus. 

Tālākas nākotnes plānos ir arī arheoloģisko atradumu ekspozīcija un pat eksperimentālās arheoloģijas centrs. Bet tuvākajā laikā vairāk viesus cer piesaistīt, uzlabojot nolietoto un gaužām pieticīgo apmeklētājiem domāto infrastruktūru – tualetes un tūristu laipas.

Āraišu arheoloģiskā parka jaunā vadītāja Jolanta Sausiņa  Latvijas Radio stāstīja, ka ezerpils, protams, ir “pērle mūsu krellēs”, kuras saglabāšanā jāiegulda līdzekļi, un tieši tāpēc pašvaldība nolēma to pārņemt.

Pašvaldība bija gatava ieguldīt savu darbu, enerģiju, finanses, lai padarītu šo galveno tūrisma objektu sakoptāku un pieejamāku, skaidroja Sausiņa. Viņa gan steidza uzsvērt, ka tas nenozīmē, ka valsts iepriekš slikti apsaimniekoja muzejparku, vienkārši pašvaldība vēlējās vairāk iesaistīties, bet to nevar darīt, ja tas nav novada īpašums.

Ar Jolantu Sausiņu muzejparkā Radio tikās dienā, kad gaiss sastindzis mīnus 16 grādu aukstumā. Līdzīgos laikapstākļos šeit, uz Āraišu ezera saliņas, pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem, 9.-10.gadsimtā, dzīvoja latgaļu ģimenes, kurinot uguni mazās guļbaļķu būdiņās, kuru labi saglabājušās liecības 20.gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados rūpīgi izpētīja arheologs Jānis Apals (1930—2011). Viņš plānoja aizsargbūvi, izveidojot skices koka sētai, kāda tā varētu būt bijusi, un pašvaldība tagad izvērtē, kādu to veidos.

Āraišu arheoloģiskā muzejparkam nav muzeja statusa, bet Sausiņa cer, ka nekas nemainīsies - tas turpinās stāstīt par vēsturi un izglītot apmeklētājus. Viņa gan piekrīt, ka pašvaldībai nav zinātnieku kapacitātes, bet tā ir vērsta uz sadarbību, un jau ir atsaucība no vēsturniekiem un arheologiem, kas palīdz ar konsultācijām, padomiem. Pašvaldība cer arī uz Nacionālā vēstures muzeja atbalstu.

Jautāta, kāda būs šī vieta pēc pieciem gadiem, Sausiņa saka - atjaunota, labiekārtota, būs   brīvdabas ekspozīcijas, ar plašu piedāvājumu klāstu, kur “varēs izdzīvot šo senos gadsimtus”, kur vēsture ir tuvāk nekā citur.

Pašvaldība arī pagaidām necer ar muzejparku daudz nopelnīt un pat samazinās ieejas maksu, saprotot, ka vispirms jādod saistošs piedāvājums cilvēkiem, atzina Sausiņa. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti