“Vēsturnieks, tāpat kā jebkurš indivīds, nepastāv ārpus telpas un laika, un mēs visi esam sava laikmeta produkti. Sava laika zinātniskā doma, piemēram, padomju periodā, noteica arī pētījumu saturu.
Zināmā mērā mēs varam teikt, ka pētījumi par sieviešu vēsturi nav bijuši tāpēc, ka nav bijis ieinteresētu pētnieku, kas uz to skatītos,” atzina Lipša.
Vēsturniece pamatoja, ka svarīgi šo tēmu pētīt, jo “arvien biežāk izskan tādi viedokļi, ka sievietes vieta ir pie plīts un nevajag viņām politikā līst, jo tā vienmēr ir bijis. Šis “tā vienmēr ir bijis” vai “tā ir bijis Ulmaņlaikā”, vai “tā ir bijis starpkaru Latvijā”, ir tas, kas liek paskatīties, kā tad īsti ir bijis”.
Tostarp Lipša uzsvēra, ka sieviešu sociālās un politiskās organizācijas 19. un 20. gadsimta mijā bija ļoti plaši pārstāvētas un tās aktīvi darbojās. ”Tā bija ārkārtīga jauda, enerģija, un tas laiks, ko viņas ir veltījušas, lai darītu šo darbu, man tas šķiet vienkārši paradoksāli.
Mūsdienās, šķiet, kaut kāds aktīvisms tikai kūņojas no bērna autiņiem, ja salīdzinām ar to, kāda jauda šajā jomā bija starpkaru Latvijā līdz Ulmaņa apvērsumam,” pauda vēsturniece.
Vēstures ēnā palikušas arī latviešu mākslinieces. Lai gan līdz šim par pirmajiem latviešu mākslinieču darbiem runāja tikai saistībā ar 20. gadsimta 20. gadiem, sievietes mākslā aktīvi darbojās jau krietni agrāk, norādīja mākslas vēsturniece Baiba Vanaga.
“Viņas visu laiku bija, viņas kaut ko darīja. Viņas netika pamanītas, un patiesībā liela daļa no vēlākā posma pētniekiem dažādu iemeslu dēļ ir ignorējuši šos jautājumus,” sacīja Vanaga.
Savukārt literatūrzinātniece Zita Kārkla, kura šajā pētījumā iepazīst un analizē tālaika sieviešu radīto literatūru, atzina, ka tas ir ļoti bagāts un interesants materiāls.
“Saistībā gan ar sieviešu izglītību, gan arī viņu iespējām ceļot paveras ļoti plašs pētījuma lauks, kas patiesībā literatūru padara arī starpdisciplināru, izejot ārpus literārajām robežām,” atklāja Kārkla.
Viņasprāt, vēsturē par 20. gadsimta sākumā sieviešu radīto literatūru tik maz runāts, jo publiskajā telpā informācija par šiem darbiem nebija plaši pieejama. Arī vēlākie pētnieki, laika un resursu trūkuma dēļ neiedziļinoties, pārņēma daudzas idejas un domas.
Pētījuma veidotāji aicina sabiedrību iesaistīties un pastāstīt par sev zināmām sievietēm, kuras laika posmā no 1870.–1940. gadam aktīvi iesaistījās iepriekš minētajās jomās.
