Uz vēsturnieku diskusiju Valmierā Maira Egle ieradusies kopā ar vēl vienu dzimtas pārstāvi Baibu Āboltiņu. Sievietes stāstīja, ka arī viņas grib rast atbildes uz daudziem jautājumiem. "Šis notikums attiecībā uz dzimtu atstāja tādu paliekošu deformāciju. Tas ir tas, kā par Latviju ir gāzušies pāri tie laiki, kā mēs tajās krustcelēs esam stāvējuši, kā mūs ir maluši," klāstīja Baiba Āboltiņa.
Viņa stāstīja arī, ka todien uz liktenīgo, slepeno sanāksmi Martai nav bijis jāiet, bet viņai palūgusi turp aiziet māsa, kura gan ir bijusi kreisi noskaņota.
Dzimtā ir arī stāsts par to, ka šis traģiskais iznākums ir bijusi personīga atriebība.
Par šo prāvu lasi arī vēstures doktora Jāņa Šiliņa materiālu – "Teroristi vai mocekļi? Pretrunīgā Valmieras komjauniešu prāva 1919. gadā".
Bet, lai varētu izprast notikumus, kas risinājās Latvijā un arī Valmierā, ir jāsaprot, kāds bija tā laika fons, stāsta vēstures doktors Jānis Šiliņš:.
"Tas ir ļoti nenormāls laiks, kara laiks, Latvija jau ir karojusi piecus gadus, jau no 1914. gada, un tam visam pa vidu ir Latvijas iedzīvotāji, kuri ir apjukuši un lielā mērā nesaprašanā, kas tagad notiek un kas būs."
Padomju spēki, kas tolaik ir Latgalē, saprot, ka drīzumā gaidāms Latvijas armijas uzbrukums, tādēļ arī pastiprina partizānu kustību aizmugurē.
"Latvijas pagaidu valdības puse ļoti labi apzinās, redz šo aktivitāti – komunistiskās pagrīdes un visu šo organizāciju – un iegulda milzīgus resursus, lai kaut kā cīnītos pret šiem partizāniem, pagrīdniekiem. Un tieši šajā laikā notiek vairākas operācijas, no kurām skaļākā un zināmākā ir Valmierā notikusī, kur vienlaikus tiek apcietināti 29 cilvēki, kas saistīti ar Komunistisko partiju," klāsta vēsturnieks.
Šo laika fonu kā galveno, kas noteica jauno cilvēku rīcību, piedaloties pagrīde kustībā un arī liktenīgajā partijas konferencē 14. decembrī, uzsvēra arī Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa. Viņa gan arī šaubās, vai visi 11 bija pārliecināti komunisti.
"Faktiski tur katrai no šīm meitenēm, jebkuram no šiem 11 komunāriem bija atšķirīgs šis motīvs, kāpēc doties uz šo nelegālo sapulci, un ko katrs arī gaidīja.
Varbūt bija arī tāda romantizēta jūsma par topošo nākotnes strādnieku valsti, kas jau bija pēc oktobra apvērsuma nodibinājusies. Tomēr bija arī 1918. gads ar vācu okupācijas režīmu, kas arī Valmierā bija diezgan traģisks stāsts, jo Valmierā pakāra Siksnu ģimeni, bija izvērstas represijas arī pret citu valmieriešu ģimenēm. Tas arī tādu negatīvu iespaidu atstāja. Un neaizmirsīsim, ka lielinieki no Valmieras aizgāja tikai 1919. gada 26. maijā. Nu, par šiem jauniešiem man ir tādas dalītas jūtas, jo, pārskatot tās viņu personīgās lietas, vismaz par tām meitenēm, par Bertu un Elzu, liekas, ka viņas tādas liktenīgas sakritības pēc ir ierautas šajā notikumu virpulī, par puišiem man tā grūtāk teikt," saka Zīriņa.
Skeptiskāka vērtējumā par nošauto politisko pārliecību ir Valmieras muzeja vadošā pētniece Liene Rokpelne, kura arhīvos pētījusi tā laika dokumentus.
"Lielai daļai, es teiktu, ka pat pusei ir saistība ar šīm komjauniešu vai komunistu partijām, jo ir pieredze gan skrejlapu izplatīšanā, gan aizliegtās literatūras izplatīšanā. Tas nav tikai tā, ka šie jaunieši tikai nejauši nonāk šajā sapulcē. Protams, es pieļauju, ka kāds no šiem 29 notvertajiem tur nonāca nejauši," sacīja Rokpelne.
Bet kāpēc tomēr tik bargs sods, arī sievietēm? "Jā, tas ir baisi; no mūsdienu skatupunkta, jā, tas ir ārprāts, no tā laika skatupunkta – cilvēks neko citu nav pieredzējis, viņam ir šī pieredze ar nāves sodiem, kara tiesām, un viņi to izmanto," spriež muzeja pētniece.
Rokpelne vērtēja, ka šajā Valmieras 11 komjauniešu lietā ir vēl ļoti daudz neatbildētu jautājumu, arī par to, kāpēc nāves sodu izpilda tieši šiem – 11.
"Tas, kas mani vairāk par šo tiesas lēmumu pārsteidza un pārsteidz vēl joprojām, jo man atbildes nav, ir tas, ka šie galvenie, kurus atzīst kā šīs organizācijas veidotājus un vispār šī visa pasākuma organizētājus, nav tie, kurus gala rezultātā nogalina, tas ir tas – opā! Es teiktu, ka šobrīd to jautājumu par 11 komjauniešiem ir vairāk nekā atbilžu," saka pētniece.
Šobrīd ir vēl daudz nezināmā par šiem notikumiem, kas Valmierā risinājās pirms 100 gadiem, un vēsturnieki ir vienisprātis, ka tie būtu vēl jāpēta, lai rastu atbildes un lai saprastu, cik skarbs bija laiks, kad veidojās mūsu valsts.
