"Svētupes lībiešu upurala – kulta vieta" 2001. gadā iekļauta arī aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu sarakstā.
Arheoloģiskais piemineklis izraudzīts, lai pievērstu uzmanību Latvijas arheoloģiskā un dabas mantojuma aizsardzībai un aizsargājamo objektu dažādībai.
Biedrībā norādīja: "Šīs gads īpašs ne vien ar to, ka tieši pirms 50 gadiem tika veikta Svētupes upuralas arheoloģiskā izpēte arheologa Jura Urtāna vadībā, bet arī tādēļ, ka 2023. gads ticis izvēlēts par Lībiešu mantojuma gadu, kas turpina pagājušā gada nogalē aizsākto pasākumu virkni, kas veltīta ANO izsludinātajai Starptautiskajai pirmiedzīvotāju valodu desmitgadei. Lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanas kontekstā būtiski atzīmēt, ka Latvijā upuralas līdz šim konstatētas vienīgi lībiešu apdzīvotajās teritorijās – Svētupes, Salacas, Gaujas un Īģes upes krastos – un ir unikāla liecība par seno sakralitāti lībiešu kultūrtelpā."
Svētupes upurala nav vienīgā upurala Latvijā, tādēļ 2023. gada ietvaros plānots aktualizēt upuralas kā specifisku arheoloģisko un dabas pieminekļu grupu, kas sava nelielā skaita un trausluma dēļ pieprasa saudzējošu sabiedrības attieksmi un izpratni gan indivīda, gan pašvaldību un valsts līmenī, paplašinot uztveri par tām ne tikai kā tūrisma resursa, bet arī kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību izpratnē, atzīmēja biedrībā.