Balvas ieguvējs noskaidrots sabiedriskā aptaujā, kuru biedrība organizē devīto gadu. Jēkabsons šo balvu ir ieguvis otro reizi, jo līdzīgi aptaujas dalībnieki lēma arī pirms septiņiem gadiem, kad profesors tika izvēlēts par "Gada vēsturnieku 2012".
"Pagājušais gads Latvijas vēstures pētniecības jomā ir bijis notikumiem bagāts, tāpēc izvēlēties, kura vēsturnieka devums būtu īpaši izceļams, šoreiz bijis īpaši grūti.
Izšķiroša nozīme, iespējams, bija Latvijas valsts simtgades norisēm, jo pērn apritēja nozīmīga gadskārta virknei Latvijas Neatkarības kara notikumu, kas ir viens no svarīgākajiem profesora Jēkabsona pētniecības virzieniem,"
norādīja Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība.
Lai gan Neatkarības karš ir viens no spēcīgākajiem Latvijas valsts izveides un tautas vēsturiskās atmiņas pamatiem, par tā laika notikumiem joprojām ir daudz nezināmā un nepelnīti noklusētā, atzina biedrībā. "Caur profesora publikācijām un intervijām medijos sabiedrībai ir bijusi iespēja pārdomāt savus priekšstatus par Latvijas brīvības cenu, uzzināt daudz jauna par citu nacionālo armiju neatsveramo atbalstu un Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pašaizliedzīgo ieguldījumu Latvijas neatkarības izcīnīšanā un nosargāšanā."
KONTEKSTS:
Aptaujas un balvas "Gada vēsturnieks Latvijā" mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā.
Sabiedriskās aptaujas dalībnieku vairākums par gada vēsturnieku 2018. gadā atzina Uldi Neiburgu, 2017. gadā izvēlējās arheoloģi Elīnu Guščiku, 2016. gadā asociēto profesoru Jāni Taurēnu, 2015. gadā profesoru Hariju Tumanu, 2014. gadā dr.hist. Gustavu Strengu, 2013. gadā profesoru Aivaru Strangu, 2012. gadā profesoru Jēkabsonu, 2011. gadā – dr. hist. Kasparu Zelli.
Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība ir dibināta 2007. gada 8. martā.
