Kopīgi pārgriežot lina lenti, Latvijas vēstures tik biezajā grāmatā tiek ierakstīta jauna lapaspuse. Senā klēts, kas ilgu laiku bija tukša, nu kļuvusi par vienu no Rendas pagastā esošā Nacionālās pretošanās kustības muzeja ēkām. Tajā ierīkota jauna ekspozīcija par to periodu latviešu tautas vēsturē, kad Latviju tikko bija okupējusi Padomju Savienība. Netālu no šīs vietas 1945.gadā notika viena no lielākajām nacionālo partizānu kaujām, saukta par Āpuznieku kauju, kurā Kabiles kaujas grupa vēlējās atgūt zaudēto Latvijas neatkarību. Jaunā ekspozīcija stāsta arī par šiem notikumiem.
Rubeņu fonda valdes loceklis Andrejs Ķeizars stāstīja, ka “nacionālo partizānu karš, kas ir te, šai telpā, un blakus lielajā telpā, ir nevardarbīgā pretošanās visā padomju laikā, gan hronoloģiskā, gan tematiskā aspektā”.
Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane atzina, ka šī ekspozīcija ir vērtīga arī tādēļ, ka atrodas reģionā, “tas nozīmē, ka cilvēki par savu reģionu un tēmu uzzina, esot savā vidē, nav jābrauc uz Rīgu, var ar visu iepazīties uz vietas, tas var palīdzēt raisīt interesi nākotnē, jo pētnieku, kas strādā ar šīm tēmām, ir ļoti maz, un vēlams papildinājums.''
Partizānu kustību Latvijā un leitnanta Rubeņa atsevišķā bataljona cīņas pēta nodibinājums ''Rubeņa fonds''. Vispirms tas izveidojis Rubeņa bataljona piemiņas muzeju Ventspils novadā, savukārt Kuldīgas novada Rendas pagastā Nacionālās pretošanās kustības muzeja pirmā kārta tika atklāta 2014.gadā.
Muzeja pirmajā ēkā apskatāmas liecības arī par pirmo padomju, kā arī vācu okupāciju. Savukārt jaunajās telpās centrālā uzmanība ekspozīcijā veltīta Nacionālo partizānu karam. Te ir arī pētījums par Latvijas nacionālo partizānu apvienību (LNPA) "Kurzeme".
“Šis ir jaunākais pētījums Kurzemē, kas dod šo ziņu, vēsti par apvienību; šādas kartes, ko esam veidojuši, redzam, cik apvienība liela, kādu teritoriju aptvēruši, cik nozīmīga ir šo cilvēku cīņa ar pārspēku,” stāstīja Kabiles grupas un LNPA „Kurzeme” pētniece Rita Kuzņecova.
Jaunās Nacionālā pretošanās kustības muzeja telpas ierīkotas gan ar LEADER projekta, gan Kuldīgas novada pašvaldības atbalstu. Tomēr vislielākais ieguldījums esot bijis vēstures entuziastu, pētnieku un aktīvo līdzdalībnieku roku darbs un ieguldītais brīvais laiks trīs gadu garumā.
