Ārpus Rīgas

''Zemgales Ziņu'' galvenā redaktore Agnese Leiburga par Jelgavas sabiedrisko transportu

Ārpus Rīgas

Mazie veikalnieki laukos kļūst par pakalpojumu sniedzējiem

Pamazām atjauno Karostas pērli – Jūras virsnieku saieta namu

Pamazām atjauno Karostas pērli – Jūras virsnieku saieta namu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Viens no unikālākajiem Karostas arhitektūras paraugiem pakāpeniski tiek glābts no tālākas bojāejas. Pašlaik turpinās Aizsardzības ministrijas atklātais iepirkuma konkurss par Jūras virsnieku saieta nama ēkas logu un durvju restaurāciju un nomaiņu. Vēl šajā projektā iecerēts siltināt bēniņu pārsegumu.

Greznais Jūras virsnieku saieta nams, kas atrodas Karostas militārajā teritorijā, sākotnēji kalpojis kā multifunkcionāls centrs gan izklaidēm, gan nopietniem darījumiem, stāsta arhitekte Marina Mihailova. Aizsardzības ministrijas valdījumā šis valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nonāca 1994.gadā, taču reāli ēkas glābšanas darbi sākās tikai 2009.gadā. Līdz tam ēka tika apdzīvota tikai daļēji, un tur atradās muzejs.

Raugoties senākā vēsturē, zinātāji šo objektu sauc par unikālu ne tikai Liepājas un Latvijas, bet Eiropas mērogā. Jūras virsnieku saieta namu cēla no 1898. līdz 1907.gadam. Tas ir krievu jūgendstila arhitektūras paraugs. Pils projekta autors ir Pēterburgas arhitekts Sergejs Geļenzovskis.

SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" arhitekte Marina Mihailova saka, ka pils ēka ir kā pilsēta pilsētā, gluži kā pati Karosta.

Spītējot Liepājas laika apstākļiem un jūras vējiem, ēka ir samērā labi saglabājusies, taču līdz šim nepietiekami novērtēta.

„Es apskatījos dažas mājaslapas, kas attiecas uz Liepāju. Karosta figurē visur, bet nekur neparādās šī ēka, kas ir viena no greznākajām. Arhitekts ir projektējis slaveno viesnīcu „Metropole” Maskavā, dzīvojamos kompleksus Pēterburgā un citus objektus,” stāsta Mihailova.

Pašlaik šis greznais nams netiek izmantots un stāv tukšs, taču rosība ēkā notiek jau vairākus gadus. Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkuma bāzes ekspluatācijas inženieris Jānis Slūka stāsta par darbiem, kas veikti, lai ēku saglābtu: „Lai ēka uzturētu zināmu temperatūra, lai neietu bojā, apkure ir ievilkta, sākot no pagraba līdz otrajam stāvam. Bēniņi ir nosiltināti, lai neveidotos apkures zudumi.”

Arhitektoniskā izpēte tika veikta 2005.gadā, bet atkārtota ēkas apsekošana notika 2013. un 2015.gadā, atklāj arhitekte. Tā kā 2009.gadā notika jumta nomaiņa un veikti citi darbi, ēkas stāvoklis vairs nepasliktinājās. Līdz šim ēkas sakārtošanā Aizsardzības ministrija ieguldījusi 1,3 miljonus eiro. Pagājušā gada nogalē tika izsludināts iepirkums, lai varētu sakārtot ēkas logus un ārdurvis.

Nepieciešamais finansējums tiek iegūts no projektakas sasitīts ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos.

Logi ir tā laika laba amatnieka darba paraugs. Virsnieku saieta nama logu izmērs ir gana iespaidīgs – no diviem līdz pat pieciem metriem. „Ir paredzēts nomainīt daļu no logiem, daļu remontēt un veidot kopijas; pielāgojot mūsdienu vajadzībām, nebūs abas vērtnes ar plāniem stikliem. Uz ārpusi paredzēta vērtne ar plāno stiklu, iekšpusē būs stiklu paketes, tā lai nebūtu aklie logi un fasāde nemainītu izskatu, kā tas vietām ir redzams,” spriež arhitekte.

Paralēli šiem remontdarbiem notiek sarunas ar pašvaldību par ēkas turpmāko izmantošanu, taču Aizsardzības ministrijas budžetā nav līdzekļu ēkas pilnīgai atjaunošanai. Tam būtu nepieciešami vismaz 12 miljoni eiro.

Arhitekte Marina Mihailova uzskata, ka šis objekts gluži kā daudzu citu Karostas vērtību saglabāšana un atjaunošana bez valsts atbalsta nav iespējama, uzsverot, ka pērle viena pati nemirdz, tai ir vajadzīgs kakls vai kaklarota, un tā ir pati Karosta. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti