Rīta Panorāma

Rīta panorāma

Rīta Panorāma

Šonedēļ aktuālākais ārpolitikā. Komentē Ina Strazdiņa

Dzelzceļa slepenais bunkurs - objekts Nr. 100

Padomju laika slepenais bunkurs – tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā

“Objekts numur 100” – tā sauc pazemes bunkuru, kas padomju laikos izveidots tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā. Bunkurs bija paredzēts Latvijas Dzelzceļa dispečeriem, lai tos pasargātus no ķīmiskā kara, arī atombumbu uzbrukumiem. Tu atradās gan darba vietas, gan dušas, gan telpas gulēšanai. Bunkurs bija aprīkots ar gaisa attīrīšanas sistēmu, alternatīvu elektroapgādi un apkures iekārtām.

''Padomju Savienības simtais slepenais bunkurs, kas slepens ir vēl šobrīd. Ar ko tad šis ir īpašs? Tā ir konkrēti dienesta patvertne, domāta dzelzceļa darbiniekiem, kuriem bija jāturpina darboties ārkārtējos apstākļos. Pagaidām īsti nezinām, ko nozīmē cipars “objekts 100”. Bet jebkurā gadījuma par šo patvertni daudzi nezināja savā laikā un arī tagad vēl daudzi nezina, bet tagad tas saistīts ar mūsu tehnisko darbību. Te ir aparatūra un tehniskā apkalpošana dzelzceļam,” stāsta Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pārstāvis Toms Altbergs.

Tas ir iemesls, kāpēc šis objekts nav pieejams publiskai apskatei. Lokācijas vieta gan būtu ļoti pateicīga tūrismam, jo bunkurs atrodas tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā. Ieeja tajā ir pa garu, garu gaiteni.

Bunkura mērķis bija pasargāt dzelzceļa darbiniekus atomkara gadījumā.

“Durvis, acīmredzot, ir uzbūvētas ar tādu aprēķinu, lai aizturētu gan kaut kādu triecienu, gan gaisa caurplūšanu,” zina stāstīt Altbergs.

Bunkurā izveidotas daudzas un dažādas telpas. Daļa paredzēta darbiniekiem, citas ir tehniskās istabas, kurās tika nodrošināta alternatīva elektroapgāde, apkure un gaisa attīrīšana. Telpas pietiekami plašas, lai te varētu uzturēties ievērojams skaits cilvēku. Pa avārijas izeju savulaik varēja nokļūt uz perona.

Bunkura būvniecība pabeigta 1958. gadā. Īpaši dziļi zem zemes tas neatrodas, toties griesti ir tik biezi, lai pasargātu darbiniekus no ķīmiska uzbrukuma.

“Tādas mazas kabīnītes ir saistītas ar dzelzceļa tiešo funkciju veikšanu. Dzelzceļa dispečeri ir tie cilvēki, kas vada vilcienu kustību. Tur ir tādi mazi galdiņi, kur zīmēt vilcienu grafikus, kā tad nākamajā stundā vai dienā vilcieni varētu kursēt šādos ārkārtas apstākļos,” stāsta “Latvijas dzelzceļš” pārstāvis.

Rīgā tolaik atradās dispečeri, kas vadīja dzelzceļa kustību ne tikai Latvijā, bet arī Kaļiņingradā, Lietuvas un Igaunijas teritorijā. Līdz ar to, ja karš būtu norisinājies tikai Latvijā, dispečeri var turpināt organizēt darbu mūsu kaimiņvalstīs.

Altbergs stāsta par kādu īpašu aparātu: “Varētu to nosaukt par datoru. Ar šīs iekārtas palīdzību bija paredzēts izrēķināt, cik ilgi pazemē būtu jāatrodas, zinot vairākus parametrus - gan vēja ātrumu, gan vietu, kur ir nomests kāds piesārņojums.”

Objekta “Numur 100” nākotne pašlaik ir neskaidra.

Iespējams, dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūves gaitā bunkuru nāksies demontēt.

Tas gan varētu būt liels izaicinājums būvniekiem, ņemot vērā biezās patvertnes sienas un griestus.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti