“Šī sacensība starp ASV un PSRS par sasniegumiem, par kosmosa apgūšanu ir pietiekami spraiga. Un PSRS pirmajai izdodas sasniegt šo mērķi - palaist cilvēku kosmosā. Jurijs Gagarins kļūst par simbolu tiešā vārda nozīmē, viņš kļūst par kosmonautikas simbolu, par cilvēka uzvaras pār dabu simbolu, par padomju režīma uzvaru un sasniegumu simbolu. Un kā simbols viņš turpina dzīvot visu savu atlikušo mūžu,” stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte.
Pēc veiksmīgā lidojuma kosmosā tikai retais cilvēks plašajā pasaulē nezināja, kas ir Jurijs Gagarins. Gagarina tēls tika izmantots neskaitāmos suvenīros un ne tikai.
“Un tas izraisīja veselu gūzmu pārmaiņu, kas saistītas ar vietvārdu un dažādu citu nosaukumu iegūšanu un ienākšanu. Piemēram, ir dzirdēts, ka Latvijas Komunistiskās partijs Centrālās Komitejas pirmais sekretārs Arvīds Pelše uzreiz pēc Gagarina lidojuma esot ierosinājis arī Rīgu nosaukt par Gagarinu,” stāstīja Irina Zeibārte.
“Mēs gan zinām, ka par laimi Rīgu nenosauca par Gagarinu, bet gan viņa dzimto pilsētu Krievijā - Gžatsku, bet tomēr arī Rīgai tika no kosmosa jūsmas. Rīga tika pie divām ielām, saistītām ar kosmosu: Gagarina iela un Kosmonautikas gatve. Šodien Kosmonautikas gatve ir Dudajeva gatve, un Gagarina iela ir atguvusi savu senāko nosaukumu - tā ir Ropažu iela,” stāsta vēsturniece.
Jurijs Gagarins savulaik pabijis arī Rīgā, taču Arvīda Pelšes ideja pārsaukt Rīgu kosmonauta vārdā nākusi vēl pirms šīs vizītes. Vēsturniece Irina Zeibārte skaidro, ka tas saistāms ar vēlmi pakļauties padomju režīmam.
“Arvīds Pelše, neskatoties uz to, ka iespējamais priekšlikums nosaukt Rīgu Gagarina vārdā viņam neizdevās, taisīja kompartijā gana labu karjeru, nonākdams arī Maskavā, bet palikdams Latvijas, latviešu tautas atmiņā noteikti ne kā varonīgs, ne kā teiksmains tēls ar visu savu negatīvo pienesumu…” piebilst Zeibārte.