1907. gada kalendārā minētie padomi miesas tīrībai (saglabāta oriģinālrakstība):
- Pori (poras), t.i. mazie caurumi ādā, pa kuriem izplūst sviedri, vienmēr jātur vaļā! To var panākt caur ikdienišķīgu mazgāšanos.
- Jauna un ērta ietaise ir izdaudzinātā viļņu vanna (Schaukelbad), kurā pietiek ar dažiem spaiņiem ūdens, lai ik dienas notīrītos un atvēsinātos.
- Der arī nomazgāt visas miesas, kas jāizdara no rītie ceļoties. Šim nolūkam ņem ūdeni ar istabas temperatūru vai arī remdenu ūdeni. Ar mazgāšanu miesa nevien notīra, bet arī stiprina. Ja še pareizi rīkojas, tad sagaidāmi brīnišķīgi panākumi.
- Ar visas miesas mazgāšanu jāiesāk vasarā.
Ja miesa vāja, tad tās var mazgāt pa daļai – šodien vienu kāju, rīt otru un tā tālāk, līdz beidzot miesas panes vispārēju mazgāšanu.
Arī ķeizariskā nama personas
Pirmais Eduarda Zīslaka izdotais kalendārs domāts 1888. gadam, pēdējais kalendārs ar šādu nosaukumu paredzēts 1915. gadam un izdots 1. pasaules kara iesākuma gadā. No pirmā līdz pat pēdējam kalendāra laidienam tā cena ir nemainīga – 10 kapeikas. Šīs kalendārs aptver daudz un dažādas dzīves jomas.
Kalendārs iesākas ar Krievu Ķeizariskā nama personu un viņu dzimšanas dienu uzskaitījumu. Tālāk seko pareizticīgo svētki un tikai tad kalendārijs ar vārda dienām, dienu garumu un laika prognozi.
Atzīmēti arī žīdu (tā rakstīts kalendārā) svētki. Seko gaidāmo tirgu uzskaitījums, stāsti, dzejas un raksti zinātkāriem lasītājiem. Protams, arī reklāmas: kur, ko un par cik var iegādāties, ko labu lasīt.
Arī šis izdevums laika gaitā maina ne tikai nosaukumus, bet arī izdevējus:
- 1894. un 1895. gadā izdevis H. J. Draviņš-Dravnieks, sākot ar 1896. gadu - G. Landsbergs.
- 1909.-1912. gadā ar nosaukumu "G. Landsberģa Kurzemes un Vidzemes laika grāmata ar bildēm". Pēc G. Landsberga nāves pēdējos trīs kalendāru laidienus izdod Grāmatrūpniecības Ekonomiskās Sabiedrības apgāds.
- 1913.-1915. gadā ar nosaukumu "Grāmatrūpniecības Ekonomiskās Sabiedrības agr. G. Landsberģa Kurzemes un Vidzemes laika grāmata ar bildēm".
Kas bija kalendāra izdevēji
- Zīslaks (Sieslack) Eduards (dzimis Jelgavā 1850.gadā, miris 1888. gadā Jelgavā) – vācu tautības grāmatu apgādātājs un spiestuves īpašnieks, liecina LNB datu bāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam".
Dzimis Jelgavā amatnieka ģimenē. Mācījies Jelgavas reālskolā. 1867.–1870. gadā strādājis par mācekli Kurzemes guberņas spiestuvē Jelgavā un Pēterburgā,1872. –1875. gadā turpinājis apgūt iespiedēja prasmi Vīnē, Minhenē, Parīzē un Leipcigā. No 1880. gada Jelgavas Latviešu biedrības biedrs.
1875. gadā Jelgavā atvēra apgādu un spiestuvi ar savulaik modernāko aprīkojumu Latvijā. Zīslaks īpaši rūpējās par grāmatu apdari un ieviesa vairākus jauninājumus:
no titullapas atšķirīgu grāmatu vāku, krāsainu salikumu un tipogrāfiskus ornamentus, gravētus burtu iniciāļus. Pasūtinātāji Zīslaka spiestuves iespējas izmantoja, ja bija nepieciešami augstvērtīgi iespieddarbi. Spiestuve pieņēma pasūtinājumus no Pūcīšu Ģederta, Bernharda Dīriķa, Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas, Indriķa (Heinriha) Alunāna, Jēkaba Dravnieka, Māteru Jura grāmatu apgādiem. 1893. gadā Zīslaka spiestuvi nopērk J. Draviņš-Dravnieks.
Zīslaks apbedīts Jelgavas Jāņa baznīcas kapos.
- Landsbergs Juris (dzimis 1863. gadā Skrundas pagasta "Stalmaņos", miris 1912. gadā Jelgavā) – sabiedrisks darbinieks, grāmatu apgādātājs, spiestuves, sietuves un veikala īpašnieks.
Mācījies Valtaiķu skolā, no 1880. gada māceklis E. Zīslaka spiestuvē, vēlāk grāmatvedis. Apguvis grāmatvedību, grāmatu apgādāšanu, veikala darbību. Noorganizējis grāmatvežu kursus. Darbojies dažādās biedrībās: Jelgavas Krājaizdevu kases direktors, Jelgavas Latviešu biedrības biedrs, Jelgavas Palīdzības biedrības un dziedāšanas biedrības “Lira” priekšnieks, Grāmatrūpniecības Ekonomiskās Sabiedrības direktors.
1895. gadā iegādājās J. Draviņa-Dravnieka spiestuvi. Sākumā tajā bija pieci darbinieki.
Landsbergs pievērsa lielu uzmanību savu iespiedumu glītumam, centās samazināt iespiedumu cenas. Pavisam iespiedis ap 200 dažādu apgādu grāmatas.
Nozīmīgākie iespiedumi: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājuma 11. un 12. sēj. (1897.–1898.), Rīgas Latviešu biedrības Konversācijas vārdnīca (1.–3., 1906–1911), A. Brigaderes “Vecā Karlīne” (1897), dzejas antoloģija “Dzīve un dzeja”(1900).
Landsberga apgādā nākušas klajā vairākas grāmatas : S. Kneipa “Mana ūdens dziedniecība” (1899), Apsīšu Jēkaba “Vienu gadu Aumaļos” (1904), E. Zīslaka apgāda aizsāktais “Latviešu kalendārs” (1896.–1913., 1895–1912) un citi. 1897. gadā Landsbergs atvēra grāmatu veikalu, 1905. gadā – sietuvi. 1912. gadā Landsberga uzņēmums pārgāja Grāmatrūpniecības Ekonomiskās Sabiedrības īpašumā.
Landsbergs apbedīts Jelgavā, Baložu kapos.
