Bailes un līdzpārdzīvojums ir tikai dažas no emocijām, ko atspoguļo imitētie ierakumi un bunkuri Pirmā pasaules kara muzejā Medumos Augšdaugavas novadā. Muzejs durvis vaļā vēra nupat un tapa divu gadu laikā, pārrobežu projektā sadarbojoties ar Lietuvu. Vēsturisku liecību aplūkošana un izzināšana notiek interaktīvi – iesaistot darbībā arī apmeklētājus.
"Paturēt rokās ieročus, izjust un redzēt, kā gāja bojā tie karavīri, izjust to atmosfēru, un mēs ceram, ka daži secinās, – karš nes tikai postījumus, iznīcināšanu un nāvi," pauda Medumu Pirmā pasaules kara muzeja ekskursiju vadītāja Miropija Petkune.
Lai arī vairākos muzejos līdz šim jau ir apkopota informācija par Pirmo pasaules karu un tā sekām, tieši Daugavpils apkaimē un Zarasu rajonā Lietuvā 1916. gadā notika sīvas cīņas, kur krita tūkstošiem karavīru. Tādēļ jaunajā muzejā Medumos vēstīts ne tikai par pasaulē, bet arī šai pusē ierakumos piedzīvotajām šausmām un ikdienu.
Medumu teritorija bija 1. frontes līnija, visnāvējošākā līnija, dažreiz atstarpe starp vācu un krievu frontes līnijām 300–400 metru attālumā tikai. Līdz ar to Medumu teritorija bija galīgi izpostīta, skaidroja Petkune.
Lielākoties būves no betona veidoja vācieši, un viens no šādiem bunkuriem atrodas burtiski blakus robežai ar Lietuvu ciemā Ēģipte. Pārrobežu projektā arī tas un vēl vairāk nekā desmit citas zemnīcas atjaunotas.
Spectūrisma ceļojumu vadītājs, vēsturnieks Andris Grīnbergs uzsvēra, ka "bunkuru ziņā Sēlija ir īpaša, jo tieši vācu būvētie 1. pasaules kara bunkuri ir daudzās vietās saglabājušies un katrs no tiem ir nedaudz citādāks, jo šim bunkuram, kā mēs redzam, ir tāda kā lodžijas veida, verandas veida ieeja. Tas ir retums."
Augšdaugavas novada pašvaldības iestādes "TAKA" direktors Rolands Gradkovskis skaidroja, ka "Lietuvas pusē varbūt nedaudz to ir vairāk, mums nedaudz varbūt mazāk un nedaudz sliktāk tie saglabājušies."
Līdz ar Pirmā pasaules kara militārā mantojuma saglabāšanu iecerēts nodrošināt arī tematiskus ēdināšanas pakalpojumus, izveidojot kara lauka virtuvi, radīt ciematos jaunas darbavietas, veicināt interesi par objektiem pierobežā.
"Viens no galvenajiem mērķiem dotajā projektā ir attīstīt uzņēmējdarbību, piesaistīt tūristus, palīdzēt uzņēmējdarbībai. Kā galvenais ieguvums infrastruktūrā – ir izveidoti divi muzeji Turmantā un Medumos," teica Gradkovskis.
Pa Pirmā pasaules kara pēdām jau drīz varēs doties arī kājām vai ar velosipēdiem, lai aptuveni simt kilometru garā maršrutā kā Latvijā, tā Lietuvā apskatītu jaunos muzejus, senos bunkurus un karavīru apbedījumu vietas.
