Atsaucoties uz izskanējušo ziņu, ar Okupācijas muzeju sazinājās represētais Arnolds Ronis no Ventspils, kurš pastāstīja, ka arī viņa ģimenes albumā glabājas tāda pati fotogrāfija. Noskaidrojās, ka viņš ir braucis tajā pašā ešelonā, kur Kroju ģimene un fotogrāfijas autors, un viņi visi nonāca Omskas apgabala, Šerbakuļas rajona Borisovskā.
Deportācijas bija slepenas padomju okupācijas režīma operācijas, kuras fotografēt vai filmēt bija aizliegts.
Attēlu, visticamāk, ceļā uz nometinājuma vietu Tālivaldis Dravnieks uzņēma slepeni Krievijas teritorijā, kad uz īsu brīdi cilvēkiem ļāva izkāpt no ešelona, lai nokārtotu dabiskās vajadzības.
Iespējams, fotogrāfija uzņemta ar PSRS platfilmas fotoaparātu “Komsomolec”. Tāda veida aparāts viņam bijis līdzi, un to viņš izmantojis, lai dokumentētu sadzīves ainas nometinājuma vietā. Pēc Arnolda Roņa domām un atmiņām piefotografēto filmiņu Tālivaldis sūtījis uz Latviju savam brālim, kurš filmiņu attīstīja, uztaisīja šīs mazās bildītes un sūtīja atpakaļ uz Sibīriju. Tālivaldis savukārt tās dāvinājis fotogrāfijās redzamajiem līdzcilvēkiem.
Par Tālivalža Dravnieka tālāko likteni diemžēl Okupācijas muzejam ziņu nav, tādēļ ikviens, kam ir zināms kaut kas vairāk, aicināts sazināties ar muzeju.
Taču ir zināma plašāka informācija par Kroju ģimeni. Fotogrāfijā uz vagonu fona redzami vecāki Marta un Vilis, kā arī viņu meitas Valija un Maiga. Trešā meita Rasma tika ievietota citā vagonā, jo tika paņemta no Ventspils pilsētas. Ceturtā meita Olga ar divgadīgo meitiņu Virgīniju bija vienīgās no ģimenes, kuras netika izsūtītas un palika Latvijā. Ģimeni no izsūtījuma atbrīvoja tikai 1958. gadā. Vecākiem Martai un Vilim bija aizliegts atgriezties Latvijā, un viņi mira Sibīrijā, meitas atgriezās Latvijā. Ģimene fotogrāfiju meitai un māsai Olgai atsūtīja 50. gadu sākumā.
Iepriekš bija zināmas tikai piecas fotogrāfijas, kas tieši dokumentē 1949. gada 25. marta deportāciju. Tās uzņēmuši Jānis Indriks, Gunārs Janaitis un Elmārs Heniņš.