Pirmā iespēja vēstules aizstāt ar zvanu parādījās deviņpadsmitā gadsimta beigās. Tolaik gan telefons bija ne vien ļoti ekskluzīvs, bet arī sarežģīts lietošanai. Telekomunikāciju inženierim Valdim Hofmarkam, kura kolekcija veido izstādi Ogres muzejā, interesantākais šķiet Vācijā patentētais pirmais industriālais telefons, kas sākotnēji ticis lietots kā mājas telefons.
“Tas jāpaņem rokā, un pa priekšu jāizsauc otrs abonements. Kamēr zvaniņš elektriskais vēl nebija izdomāts, bija jāņem svilpīte, jāiesprauž caurumiņā, jāiesvilpj. Otrā galā cilvēks dzird, ka viņam svilpj, un tad viņam ir jāatbild, turklāt sinhroni jāsaskaņo savas darbības - kurš klausās un kurš runā,” stāstīja Hofmarks.
Seno telefonaparātu parādei kolekcionārs izvēlējies 80 eksponātus, kādi no telefonizācijas pirmsākumiem līdz 1940. gadam lietoti Vidzemē.
“Viens ir Krievijas impērijas laiks, kad telefons Vidzemē parādījās ap 1882. gadu. Pēc 1882. gada tas ir Rīgā un arī Liepājā. Un tad ap gadsimtu miju, ap 1900. gadu, sākās telefonu attīstība Vidzemē jo īpaši,” stāstīja kolekcionārs.
Tolaik darbojās privātās lietošanas telefona tīkli. Tās bija vairākas, nelielas sabiedrības, kuras dalībnieki par saviem līdzekļiem izveidoja telefona tīklu. Rīgas telefonu sabiedrības līnija uz Ogri tika izveidota 1908. gadā, un pirmais telefona automāts atradās Ogres aptiekā.
“1938. gadā uz simts iedzīvotājiem Ogrē bija aptuveni deviņi telefoni. Rīgā - septiņi, un Latvijā vidēji četri,” stāstīja Valdis Hofmarks.
Izstāde Ogres vēstures un mākslas muzejā bez maksas apskatāma līdz 15. oktobrim.
