Panorāma

Panorāma

Panorāma

Intervija ar ASV vēstnieci Latvijā

Augusta pučs un Latvijas neatkarība de facto

Notikumu retrospekcija: Augusta pučs un Latvijas neatkarība de facto

Trīs dienas augustā – tā bieži mēdz apzīmēt tā saukto augusta puču. Laiku 1991.gada augustā, kad Latvijas pasludinātā neatkarība no Padomju Savienības tika noformēta ar konstitucionāla likuma spēku. Tas bija pamats, ar kuru Latvija pēc 50 okupācijas gadiem atgriezās uz pasaules kartes.

Tas bija agonijas brīdis Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) pastāvēšanā. Brūkošās impērijas aizstāvji - reakcionārākā daļa no militārās rūpniecības, Valsts drošības komitejas un Komunistiskās partijas virsotnēm - vēl izmisīgi cerēja saglabāt Padomju Savienību. Un arī rīkojās. Naktī no 18. uz 19.augustu viņi centās sagrābt varu, arestējot toreizējo padomju līderi Mihailu Gorbačovu, izsludinot ārkārtas stāvokli. No rīta Centrālās televīzijas ekrānos skatītāji negaidot ieraudzīja Čaikovska “Gulbju ezeru”. 

Arī Latvijā tika ieņemta televīzijas ēka. Padomju armijas daļas bloķēja Vanšu tiltu, ieņēma Latvijas Radio un Iekšlietu ministrijas ēku.

Latvijas komunistu līderis Alfrēds Rubiks paziņoja, ka ar lepnumu vēro pučistu rīcību. Vara tiks nodota Baltijas kara apgabala pavēlniekam Fjodoram Kuzminam un jebkura pretošanās tiks apspiesta. “Tas viss dārgi maksās,” tolaik saka Rubiks.

Pie Iekšlietu pārvaldes padomju specvienība OMON nošāva autovadītāju Raimondu Salmiņu.

Augstākā Padome ar Anatoliju Gorbunovu un Ministru Padome ar Ivaru Godmani aicināja iedzīvotājus nesadarboties ar pučistu atbalstītājiem. Tikmēr OMON atbruņoja Ministru Padomes apsardzi.

Ielās bija Padomju armijas bruņutransportieri, gaisā – militārie helikopteri. Bet apmēram 50 OMON kaujinieki virzījās uz Saeimas ēku, kur toreiz pulcējās likuma pieņēmēji – Augstākā Padome.

Deputāti steidza balsot, prognozējot, ka OMON var ielauzties parlamentā. Un Augstākā Padome pieņēma izšķirošo lēmumu. Par Konstitucionālo likumu nobalsojuši 111, pret – 13.

Līdz ar to Latvijas teritorijā spēku zaudēja PSRS likumi un tika atjaunota pirmskara Latvijas Satversme. Tas bija pamats, uz kura citas valstis atzina Latviju kā neatkarīgu valsti.

Tikmēr Maskavā arvien lielāka armijas daļa jau bija pārgājusi nevis pučistu, bet toreizējā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina pusē, un Jeļcins un demokrātiski noskaņotie spēki pārņem kontroli.

Valsts apvērsums neizdevās. Pučisti izgāzušies. De facto proklamētā atjaunotā Latvijas neatkarība kļuva par starptautiski atzīstamu faktu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti