Elektrostacija, jeb objekts “K” kā to sauca Ulmaņlaikos, atradusies pazemē un aizņēmusi lielu teritoriju. Tam laikam tā bijusi modernākā ar dīzeļģeneratoriem darbināmā elektrostacija.
Elektrostacija bija paredzēta gadījumam, ja sāktos karš. Piemēram, ja Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) vai citas elektrostacijas izietu no ierindas, būtu vajadzīgs kāds papildu elektroenerģijas avots.
„To iedarbināja vācu okupācijas laikā ik pa laikam, lai pārbaudītu, kā tā darbojas, bet nebija nepieciešamības to palaist ar pilnu jaudu,” skaidro Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis.
Elektrostacijas mūžs, sākot no būvniecības laika, bija nepilni deviņi gadi. Šī elektrostacija bija ļoti jaudīga, un līdz ar to vācu okupācijas spēki, kas 1944.gada oktobrī atkāpās no Rīgas, negribēja šādu dārgumu atstāt padomju spēku rokās un šo elektrostaciju uzspridzināja.
Taču būve bijusi tik pamatīga, ka pat pēc sprādziena saglabājies daudz pazemes telpu, rezervuāru un garu tuneļu.
Vēsturnieks ir pārsteigts, ka objekts lemts nojaukšanai. Viņaprāt, vidi sakārtojot, šī vieta būtu labs tūrisma un vēstures objekts.
Rīgas pašvaldībā skaidro – objekta saglabāšana tikusi apsvērta, taču, tā kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija devusi slēdzienu, ka tādā stāvoklī kā šobrīd pazemes elektrostacijas būvei vēsturiskas vērtības nav, tāpēc dome lēmusi par labu tās nojaukšanai.
