Sadaļas Sadaļas

No Ventspils vēstures. Kā nodzert miljonu rubļu, bet garšīgi papusdienot

Senajā ostas miestiņā pirmais krodziņš parādījies XVI gadsimtā. Pilsēta auga, Krievijas impērijas laikā varēja pamieloties ar smalkiem ēdieniem greznos restorānos. Un arī XX gadsimtā bija daudz vietu, kur ēst un dzert atbilstoši visdažādākajām gaumēm. Pirms Pirmā pasaules kara pilsētnieki gada laikā kopīgiem spēkiem nodzēra neticamu summu – miljonu cara rubļu.

“Jau visi krogi ciet…” Šī grupas “Pērkons” “Gājēja naktsdziesmiņa” tagad, kad slēgti ne vien krogi, bet kafejnīcas un restorāni pārdod ēdienu tikai līdzņemšanai, kļuvusi ļoti aktuāla. Tieši ar šo citātu stāstu par Ventspils sabiedriskās ēdināšanas iestāžu  vēsturi sāk Ventspils muzeja vēstures nodaļas vadītāja Stella Lindenberga.

Senākās ziņas par kroga pastāvēšanu Ventspilī saistāmas ar 1539. gadu, un, visticamāk, tas ir vēlākos rakstītajos avotos nosauktais Sarkanmuižas jeb Plosta krogs Ventas labajā pusē. Tad Vindavas komturs Vilhelms fon Ecbahs dod pilsētai atļauju turēt Ventā plostu ar virvi, kā arī tiesības uz zemes gabalu pretējā – labajā – krastā, kur plostu novietot.

J.Veigenda Ventspils zīmējums, 1729.g.

“Ziņas par to, ka pilsētā bija krogi un tavernas, ir arī vēlākos avotos, jau no Kurzemes hercogistes laikiem. Tā, 1761. gada dokuments aizliedz krogos pārdot maizi, 1777. gadā norādīts, ka dievkalpojumu laikā krogiem jābūt slēgtiem. Ubagiem krogos uzturēties bija aizliegts. Vēl mēs zinām, ka krodzinieki drīkstēja tirgot arī tabaku, bet viens no piedāvātajiem dzērieniem bija kafijas punšs,” stāsta Stella Lindenberga.

Saglabājies 1729. gada Vindavas zīmējums, kura autors ir Goldingenes (Kuldīgas) ārsts Johans Veigands. Pārventas pusē redzama pārceltuve un ēku puduris. Pārceltuvei tuvākā ēka ir identificējama kā Sarkanmuižas krogs.

XX gadsimta sākumā Vindavā sākas straujš ekonomiskais uzplaukums, pilsētā tiek atvērti smalki restorāni. Viens no tiem atradās viesnīcā “Royal”.

“Iestāde savās reklāmās piedāvā istabas ar skaistu skatu uz jūru, biljardu, izmeklētu ēdienkarti: austeres no Dānijas, sparģeļus no Francijas, omārus, krabjus, bruņurupuču ragū,” uzskaita Stella Lindenberga. Un piebilst, ka 1901. gadā Roberts Tautmīlis-Bērziņš pat sarakstījis pantiņu par viesnīcu “Royal”:

Viesi dzer tur labu alu, arī naktsmājas tie dabū,
Zināms, kas to visu bauda, naudas maks tam arī šķauda.

“Otrs tikpat elegants uzņēmums bija viesnīca “Roma”. Tā laika avīžu ziņās lasāms, ka te apmetas augsti civilie un militārie ierēdņi no Maskavas un Pēterburgas, tirgotāji no dažādām Eiropas valstīm un arī no lielākajām Latvijas pilsētām, kuģu kapteiņi,” stāsta Stella Lindenberga.

Viesnīca “Roma”

Bija piedāvājums arī vienkāršākai publikai – Puherta muižiņas (tagadējā Lielā laukuma rajonā) un Kūrmājas restorāni ar orķestri, deju zāli. Vairākas pilsētas biedrības bija ierīkojušas bufetes. Netrūka arī pavisam vienkāršu vietu – prastu dzertuvju, kur varēja ātri un iedarbīgi piedzerties. Tās galvenokārt atradās Ganību ielā.

“Statistika liecina, ka, piemēram, 1914. gadā Vindavā bijuši 98 krogi – uz katriem 100 iedzīvotājiem, sievietes un bērnus ieskaitot, viens, un pilsētnieki nodzēruši vienu miljonu rubļu gadā,” faktus izklāsta Stella Lindenberga.

XIX gadsimta pirmajā pusē Krievijas impērijā strauji pieauga spirta ražošana un pārdošana, mūsu pusē tas bija vācu muižnieku monopols. Lai realizētu savu produkciju, viņi izīrēja krogus, Vindavas apriņķī muižas krogi bijuši ik pēc desmit kilometriem. 1900. gada adresu grāmatā minēti šādi tagadējā Vindavas novada teritorijā esošie krogi: Priedes krogs Lečos; Angermindes, Pizes (Miķeļtorņa) krogi Popē; Dobkrogs un Baznīckrogs Zlēkās; Dzirnavkrogs Sārnatē; Plostkrogs Zūrās u.c.

Kad 1900. gadā Krievijas impērijā ievieš spirta un degvīna valsts monopolu, valdība kā kompensāciju par šo privilēģiju zaudēšanu Kurzemes muižniekiem samaksā 1,1 miljonu rubļu.

"Družbas" zāle. Atradās tag. Kultūras centra mājā, kad tur 20. gs. sākumā telpas īrēja Krievu sadraudzības biedrība

“Pirmajos gados pēc Pirmā pasaules kara, tātad jau tā sauktajā pirmās Latvijas republikas laikā, krogu skaits ir stipri sarucis, darbojas kādi divdesmit. Vietējais laikraksts ziņo, ka Valsts statistikas pārvaldes dati liecina, ka par ventspilniekiem lielāki dzērāji ir rīdzinieki, liepājnieki un jelgavnieki,” norāda Stella Lindenberga.

Labākās vietas ir jau pieminētās  “Royal” un “Roma”, arī viesnīca “Rīga”, arī Ventmalā. Piedāvājumā lēti un garšīgi silti un auksti ēdieni, bufete, biljards, muzikālā programma. Zemākas kategorijas viesnīcas ir “Bristol”, “Marss”, “Komerc”, “Dzimtene”. Populāras bijušas bufetes Latviešu biedrības namā un vasaras sezonā – Lunaparkā.

Jūrnieku vidū īpaši iecienīti bijuši trīs traktieri – “Laima”, “Pie Andreja”, ”Londonas asinsdesa”.

“Ne viss notika gludi! Savulaik piedzīvoti arī krogu streiki. Kad 1931. gada janvārī pilsētas dome palielina nodokļus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, vairākus mēnešus tiek slēgti visi Ventspils krogi. Ventspilnieki atrod izeju – brauc uz Kuldīgas krogiem,” stāsta Stella Lindenberga.

“Pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara – tātad jau padomju varas gados – Ventspilī ir populāri tā saucamie zvejnieku krogi, kuru ziedu laiks ir piecdesmitie gadi. Viens no tādiem – tautā iesaukts “Koreja” – atradās Ostgala centrā, Kapteiņu ielā. Piecdesmito gadu sākumā notiek Korejas karš; kāds zvejnieks, ienācis šajā briesmīgi piepīpētajā telpā, kur valdījis troksnis, kņada un burzma, iesaucies – te jau tā kā Korejā! Tā šis nosaukums arī iedzīvojies. Vasarnīcu ielas stūrī koka kioskā ierīkotā bufete dabūjusi nosaukumu “Betlēme”. Vecāka gadagājuma ventspilnieki saka – tas tāpēc, ka kroga logos arvien degusi gaisma – tāda aicinoša. Vēl jāmin “Garais krogs”, “Baltais kiosks” un “Zaļais kiosks”. Visas šīs iestādes saista ģeogrāfija – tās atradās Ostgalā – tur, kur sākas un beidzas zvejnieku darba diena. Visas šīs bufetes bijušas zvejnieku kooperatīva īpašumā. Zvejnieku algas bija vienas no lielākajām tā laika tautsaimniecībā. Tādā veidā kaut ko no lielās peļņas varēja dabūt atpakaļ,” paskaidro Stella Lindenberga.

1964. gadā Ostgalā atklāj restorānu “Baltika”. Tas kļūst pilsētā smalkākais, īpaši iecienīts to pašu zvejnieku vidū. Ir stāsti par to, ka viņi tur sanāca pēc zvejas ar visiem garajiem zvejnieku zābakiem kājās un ūdensnecaurlaidīgajiem praķiem mugurā. Sievu no rīta līdzi dotos pārtikas ķočus salika rindā aiz durvīm.

Nedaudz vēlāk uzceļ restorānu “Kosmoss” pilsētas centrā. Tas kļūst par labāko vietu pilsētā un tāds ir visus padomju gadus. To apmeklēja ārzemju jūrnieki, viņiem draudzīgas sievietes, kriminālās autoritātes. Ir stāsti gan par kāju mazgāšanu šampanietī, gan par dolāru plēšanu un ēšanu, kad pa durvīm jau iekšā nāk miliči.

70. gados Pārventas pusē uzceļ restorānu “Karavela”, ko apmeklē pašmāju jūrnieki. Vēl 1986. gada septembrī Amerikā iznākošais latviešu emigrantu izdevums “Latvijā” nelielā reportāžā par Ventspili atzīmē: “Ārzemju jūrnieki pulcējas krogū “Kosmoss”, vietējie “Karavelā”; kopā priecāties čeka nelaiž…”

Padomju laikā vēl bija restorāns dzelzceļa stacijā, izslavēts ar labu virtuvi, restorāns “Sārtās buras”, bija tāpat vairākas iecienītas kafejnīcas. Esot pat radies tāds teiciens: ”Karavelai uzvelk sārtās buras un – aiziet kosmosā!”

Visos restorānos bija īpašas dienas ar dzīvo mūziku. Pēdējos padomju varas laikos 80. gadu beigās tiek atklātas kafejnīcas “Ventspils” par Mauzoleju iedēvētajā ēkā – tagadējā tirdzniecības centrā Lielajā prospektā un “Štrālzunde” tagadējā Platajā ielā.

“Kā raksta padomju laiku pētnieki, 50. gadu beigās restorāni pārstāja būt pieejami tikai “varenajiem”, un tos laiku pa laikam apmeklēja ikviens,” norāda Stella Lindenberga.

Beidzoties padomju laikiem, rodas jauni un tiek pārsaukti vecie krogi, bet neviena no šajos laikos iecienītajām vietām pārbaudījumu ar kapitālismu nav izturējusi.

  • Rus.lsm.lv izsaka milzīgu pateicību Ventspils muzeja vēstures nodaļas vadītājai Stellai Lindenbergai, muzeja sabiedrisko attiecību speciālistei Marutai Eisterei un, protams, Ventspils muzejam par iespēju izmantot unikālās fotogrāfijas no muzeja krājuma.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt