Sadaļas Sadaļas

No Liepājas vēstures. Kā apsveica Lieldienās XX gadsimta sākumā

Atkal klāt Lieldienas, šoreiz – pareizticīgo, pēc Jūlija kalendāra. Tas ir labs iemesls papriecāties par simt gadu senām Lieldienu kartītēm, kuras Libavas iedzīvotāji sūtīja draugiem un tuviniekiem, kā arī saņēma no viņiem.

Arī pirms simt gadiem bija atšķirīgi datumi, kad svinēja  pareizticīgo un Rietumu kristiešu Lieldienas, tomēr starpība lielākoties bija mazāka. Metodika, pēc kuras tiek aprēķināts Lieldienu datums, nav vienkārša, turklāt Rietumu kristieši Lieldienu datumu rēķina pēc jaunā stila, bet pareizticīgie – pēc vecā stila.

Liepājas muzeja darbinieki pēc Rus.lsm.lv lūguma pašķirstīja senos kalendārus, un lūk, kāda aina paveras. 1910. gadā pēc Gregora kalendāra, tas ir, pēc jaunā stila, Lieldienas tika atzīmētas 27. martā, pēc Jūlija kalendāra jeb pēc vecā stila – 18. aprīlī. 1911. gadā Lieldienas svinēja 10. un 16. aprīlī, 1913. gadā – 23. martā un 14. aprīlī.

Libavā Lieldienas vairāk tika svinētas pēc Rietumu kristiešu tradīcijas. Lai arī Libava bija Krievijas impērijā, kur dominēja pareizticība, pilsētnieku vidū pareizticīgo bija būtiski mazāk.

Vēl 1870. gadā Libava bija neliela pilsēta ar tikai 10 739 iedzīvotājiem. Gadu vēlāk sākās satiksme pa jauno dzelzceļa līniju Libava-Viļņa, pilsēta sāka strauji attīstīties, bet iedzīvotāju skaits ātri pieauga. Pēc 1897. gada tautskaites datiem, Grobiņas apriņķī, kurā tolaik ietilpa Libava, dzīvoja 110 878 cilvēki, tostarp pilsētās – 65 979 cilvēki. Starp pilsētniekiem 35 183 bija luterāņi, 11 804 – katoļi, 9824 – jūdaisti, 7433 – pareizticīgie, 928 – baptisti.

1911. gadā Libavas iedzīvotāju skaits jau pārsniedza 83 tūkstošus. Pēc Liepājas muzeja datiem, 45 839 no viņiem bija luterāņi, 18 540 – katoļi, 10 308 – jūdaisti, 8461 – pareizticīgais, kā arī 163 citu ticību cilvēki.

Un protams, viņi apsveica cits citu Lieldienās (runa ir par tiem, kuri tās svinēja). Liepājas muzeja krājumā glabājas ne mazums Lieldienu apsveikuma atklātņu. Spriežot pēc pasta zīmogiem, tās nosūtītas 1905. gadā, no 1907. līdz 1910. gadam, ir atklātne no 1914. gada, kā arī no pirmās republikas laika – zīmoga datumu nav iespējams salasīt, tomēr par to liecina Latvijas ģerbonis uz pastmarkas.

Par to, kā mainījās Lieldienu atklātņu attēlu mode, LSM.lv jau vēstīja, rādot apsveikuma kartītes no Ventspils muzeja. Kartītes no Liepājas muzeja krājuma spilgti – visās nozīmēs – ilustrē tās pašas tendences. Jauki bērniņi, zaķi, cālīši, zari ar pūkainiem pūpoliem.  Salkani zīmējumi, kā arī melnbaltas un pēc tam izkrāsotas fotogrāfijas. Uzraksti “Priecīgas Lieldienas!” latviešu un vācu valodā.

Viena no atklātnēm atšķiras no pārējām. Melnbalta fotogrāfija. Divas skaistules: viena – valdonīga, otra – kautrīga.

Augšā uzraksts – “Tiefland” (“Ieleja”). Tas ir Ežēna d’Albēra 1902. gadā sarakstītās operas nosaukums. Pirmizrāde notika gadu vēlāk Prāgas Jaunajā vācu teātrī, tagad tā ir Prāgas Valsts opera. “Ieleja” tika dziedāta vācu valodā. Sižets - mīlas peripetijas. Droši vien opera bija populāra, ja jau tās ainas bija redzamas uz atklātnēm.

Galerijā daļa atklātņu, uz kurām ir dažādi rokraksti, nosūtīta vienai adresātei – libavietei Marijai Raibartei, kura dzīvojusi Puķu ielā 1. Šo ieliņu Jaunliepājā arī tagad tā sauc, saglabājies arī divstāvu namiņš. Cita šo atklātņu adresāte ir Anna Šmite, kas dzīvojusi Hāzenpotā (Aizputē) sākumā Limentāla mājā (numurs nez kādēļ nav norādīts), bet vēlāk - Freiberga namā.

Bet lūk – vēl viena atklātne, nosūtīta 1914. gadā. Adrese uz tās uzrakstīta vācu valodā – Kornstrasse 48. Tagad tā ir Graudu iela. Netālu, 42. namā, atradās   Bonica kafejnīca un konditoreja. Un vēl viena kartīte, nosūtīta no Rīgas 1905. gadā Antulas kundzei, kas dzīvojusi Aleksandra ielā (tagad tā ir Brīvības iela). Teksts uzrakstīts tajā atklātnes pusē, kurā ir attēls.

Galvenokārt uz atklātnēm tikai pāris rindiņās uzrakstīti laba vēlējumi – tāpēc jau tās ir atklātnes. Ir arī garāki teksti. Piemēram, uz vienas no atklātnēm, kas nosūtītas Marijai Raibartei, acīmredzami ir bērna rokraksts. Nez kāpēc šķiet, ka tā bijusi meitenīte. Līdzās priecīgu Lieldienu vēlējumam rakstītāja (vai rakstītājs) vēsta, ka viņai (vai viņam) viss ir kārtībā, māsām arī, ka tikusi iestudēta izrāde un viņai (vai viņam) bijusi grūta loma…

  • Rus.Lsm.lv pateicas par nenovērtējamo palīdzību šīs publikācijas tapšanā Liepājas muzeja vēsturniecei Antrai Brakšei un muzeja krājuma glabātājai Ritai Krūmiņai, kā arī Liepājas muzejam par iespēju izmantot unikālās atklātnes no tā krājuma.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt