Sadaļas Sadaļas

No Kurzemes vēstures. Autobusu satiksme Ventspilī XX gadsimta 20.–30. gados

Regulāra autobusu kustība Ventspilī sākās pagājušā gadsimta 20. gadu pirmajā pusē. Tajā pašā laikā satiksmes autobusi sāka kursēt arī citās Latvijas pilsētās – Rīgā un Liepājā. Kurzemē bija arī starppilsētu autobusu satiksme.

Par autobusu satiksmi Ventspilī prese pirmo reizi vēstīja 1924. gadā. Un ne tikai vietējā. Laikraksts “Latvis” 1924. gada augusta sākumā ar virsrakstu “Wehstule no Wentspil” ziņo, ka agrāk, lai aizbrauktu uz dzelzceļa staciju, bijis jāmaksā vismaz “ozols”, bet tagad pasažierus uz staciju pāri jaunajam pontonu tiltam ved par 20 rubļiem. Un piebilst, ka cena var kristies, jo pilsētā ir vairākas konkurējošas autobusu firmas, kuras pārvadā pasažierus pa šo maršrutu.

“Ozols” – tā mēdza dēvēt simt Latvijas rubļu banknoti, uz kuras bija attēlots šis koks. Salīdzinājumam – pēc Ventspils muzeja datiem, 1924. gadā Ventspils strādnieka vidējā dienas alga bija 103 Latvijas rubļi.

Bez maršruta uz staciju bija arī citi, autobusi devās no Ventspils centra uz Vasarnīcu ielas rajonu un Gāliņciemu, pieturot Baznīcas laukumā, Ganību ielā un pie Sarkanmuižas. Ventspils muzeja fondos rūpīgi tiek glabātas plāksnītes ar šo maršrutu nosaukumiem. Pasažierus pārvadāja galvenokārt “Ford” ražotie autobusi.

Rīgā tolaik autobusi jau kursēja. Piemēram, 1923. gada decembrī avīze “Segodņa” raksta:

“Autobusu satiksme pie mums, Rīgā, ir vēl tikai aizmetnī.”

Bija tikai nedaudzi maršruti. Un turpina: “Nesenā tramvajnieku streika laikā diezgan primitīva tipa autobusu satiksme tika izveidota arī citās mūsu pilsētas svarīgākajās artērijās. Tomēr no nākamā pavasara arī Rīgā attiecībā uz autobusu satiksmi gaidāms būtisks progress. Šī parādība ir apsveicama pārvietošanās pa pilsētu ērtības interesēs. Jācer, ka satiksmē tiks izmantoti uzlabota tipa autobusi.” Runa ir par degvielu – benzīna un benzola vietā sen tiek izmantota petroleja, bet tagad tiek ieviesti autobusi, kuru dzinējus darbina gāze.

Liepājā autobusu satiksme parādījās nedaudz vēlāk nekā Ventspilī, jo pilsētā jau sen bija tramvajs. 1924. gada jūlijā “Segodņa” rubrikā “Provinces dzīve” vēsta: “Kāda Rīgas firma vērsusies Liepājas pilsētas valdē ar lūgumu atļaut tai izveidot autobusu satiksmi šajā pilsētā, kā arī sākt autobusu satiksmi starp Libavu un pašlaik maz pieejamo Bernātu jūrmalu.”

Attīstījās ne tikai pilsētas, bet arī starppilsētu autobusu satiksme. Liepājas pilsētas laikrakstā “Kurzemes Vārds” 1930. gada augustā sludinājumu sadaļā publicēts regulāro autobusu reisu saraksts no Liepājas uz Ventspili, Kuldīgu, Pāvilostu, Paurupi (Rucavu) un Durbi. Piemēram, no Liepājas uz Ventspili autobuss devās plkst. 5.00 un 16.00, no Ventspils uz Liepāju – 8.00 un 15.00.

Pēc visa spriežot, pasažieri bijuši apmierināti ar starppilsētu autobusiem un to sarakstu. Laikraksts “Zemkopis” 1930. gada jūlijā, vēstot par dārzkopju ikdienu Ventspils apriņķī, piemin, ka satiksme ir laba – divreiz dienā kursē autobusi Ventspils–Kuldīga un Ventspils–Liepāja, iespējams arī “nostopēt” kādu vajadzīgajā virzienā braucošu auto. Autobusa biļete līdz Kuldīgai maksā piecus latus, bet līdz Liepājai – septiņus.

Tolaik autobusu satiksme Latvijā bija ierasta lieta. 1931. gadā Rīgā bija 19 uzņēmumi, kas apkalpoja galvaspilsētas autobusu maršrutus, bet pilsētas autobusi pārvadāja pasažierus praktiski visās valsts pilsētās. Par to var uzzināt no raksta avīzē “Segodņa” 1931. gada decembrī. Tajā teikts, ka 14. decembra agrā rītā visā Latvijā tiks pārtraukta autobusu un automobiļu satiksme – izsludināts streiks, kas neattieksies tikai uz operatīvo un diplomātisko transportu. “Vakar tika

saņemtas ziņas no Dvinskas, Libavas, Vindavas, Mītavas, Režicas [Daugavpils, Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Rēzeknes] un citām provinces pilsētām par to, ka arī tur rīt no rīta tiks pārtraukta autobusu un automobiļu satiksme,” raksta avīze.

Vispārējā sašutuma cēlonis ir varas iestāžu lēmums, ka benzīnam obligāti jāpiejauc spirts.

1936. gada vasarā Ventspilī tika atklāta jauna autobusu līnija – no kioska Kuldīgas ielā līdz jūrmalai. Autobuss kursēja trīs reizes dienā abos virzienos, maksa par braucienu bija 20 santīmu, bet pa loka līniju caur pilsētas centra pieturu līdz Vasarnīcu ielai – 40 santīmu.

Avīze “Ventas Balss” 1937. gada 9. decembrī raksta, ka iepriekšējā nedēļā sasnigušā milzīgā sniega daudzuma dēļ pārtraukta autobusu satiksme no Ventspils uz Kuldīgu un Sārnati un to neizdodas atjaunot, jo snigšana turpinās. Tiek ziņots, ka no Kuldīgas mēģināts nosūtīt uz Ventspili vienu vieglo automašīnu, taču tā spējusi nobraukt tikai septiņus kilometrus, tālāk ceļš bijis pilnīgi neizbraucams. Autobusu reisi no Kuldīgas uz Stendi arī pārtraukti, un vienīgais maršruts, kurā vēl bijusi autobusu satiksme, bijis no Kuldīgas uz Skrundu. Avīzē arī teikts, ka pašā Ventspilī autobusu reisi uz dzelzceļa staciju notikuši bez problēmām.

Viens no autobusu satiksmes uzņēmuma ilggadējiem īpašniekiem Liepājā bija Jēkabs Polis, kurš dzīvoja Saules ielā 38. Šoferu skolu viņš bija beidzis vēl Pēterburgā 1912.–1913. gadā un strādājis tur par taksometra vadītāju. Pēc Pirmā pasaules kara atgriezies Latvijā, vēlāk atvēris autobusu satiksmes uzņēmumu. Jēkabam Polim piederēja amerikāņu firmas “International” 1928. gada ražojuma autobuss. Tajā bija 18 vietas – 12 sēdvietas un sešas stāvvietas. Iepriekš minētās maršrutu plāksnītes Ventspils muzejam 1973. gadā nodeva Jēkaba Poļa atraitne Līze.

Dramaturgs Gunārs Priede 1965. gadā žurnālā “Māksla” apraksta savus iespaidus par pilsētu, kuru nebija apmeklējis kopš 1959. gada. Un starp citām pārmaiņām piemin arī autobusu. Viņš raksta, ka dzirdējis sakām, ka līdz Inženieru ielai jābrauc ar 11. autobusu. Un tas teikts ar lepnumu, jo agrāk Ventspilī nekādas autobusu satiksmes nav bijis, piebilst Priede.

Dīvaini – kā tad nebija?! Gunārs Priede, dzimis rīdzinieks, pēc kara mācījās vidusskolā Ventspilī, kuru pabeidza 1947. gadā. Vai tiešām viņš neredzēja autobusus?

Laikraksts “Brīvā Venta” 1946. gada maijā publicē sludinājumu, ka dzelzceļa transporta un ekspedīcijas kantorim ''TEK'' Ventspilī vajadzīgi šoferi autobusam “Ford-8” darbam maršrutā uz staciju, alga 800-1000 rubļu mēnesī. Un jau jūnijā sākās regulārie pasažieru pārvadājumi maršrutā Tirgus laukums – stacija. Nedaudz vēlāk ''TEK'' iegādājās vēl divus autobusus un atvēra jaunu starppilsētu līniju Ventspils–Talsi–Tukums.

Jāpiebilst, ka uzņēmums “Ventspils reiss” savā vietnē apkopojis visa pilsētas transporta vēsturi https://www.ventspilsreiss.lv/lv/uznemums/vesture/ . Un starp citiem interesantiem faktiem pieminēts, ka autotransporta kantoris ATK-6 1947. gadā saņēmis savu pirmo autobusu un, pateicoties tam, atklājis starppilsētu satiksmi ar Liepāju.

  • Rus.Lsm.lv pateicas par nenovērtējamo palīdzību šīs publikācijas tapšanā Ventspils muzeja krājuma glabātājam Kasparam Puriņam, muzeja sabiedrisko attiecību speciālistei Marutai Eisterei un, protams, Ventspils muzejam par iespēju izmantot unikālās fotogrāfijas no tā krājuma.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt