Gadsimts pirms Latvijas valsts dibināšanas ir svarīgākais posms, lai mēs šodien vispār varētu runāt par Latvijas simtgadi, saka viens no izstādes „Valsts pirms valsts” veidotājiem, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. 19.gadsimts ir laiks, kad visā Latvijas teritorijā pakāpeniski tiek atcelta dzimtbūšana un veidojas pamati latviešu pilsoniskajai apziņai. Izstādes autori to sauc par „atbrīvošanās gadsimtu”, kurā latvieši izaug līdz savai valstij.
„Šis augšanas, pilnveidošanās un atbrīvošanās process arī ir tie simt gadi no dzimtbūšanas atcelšanas toreizējā Kurzemes guberņā 1817.gadā līdz 1918.gadam. Protams,
neviens iepriekš nezināja, cik ilgs būs šis process un kāds būs tā noslēgums, bet vēsturē ir noticis tā, ka tie ir precīzi 100 gadi, kas bija nepieciešami no tā brīža, kad zemnieks kļūst par personību, par personu juridiskā izpratnē, un rodas arī visi priekšnoteikumi tam, lai viņš no zemnieka kļūtu par pilsoni.
Un tas arī ir tas ceļš simt gadu garumā, kamēr mēs nonākam līdz pilsoņa apziņai, līdz apziņai, ka ir nepieciešama sava valsts un ir iespējams to izveidot," uzskata Mintaurs.
Tā kā izstādes mājvieta ir Latvijas Nacionālā bibliotēka un tās pamatā ir tieši bibliotēkas krājuma materiāli, liela nozīme stāstā par ceļu līdz Latvijas valstij būs tieši rakstītajai kultūrai. Tādēļ būs stāsti gan par latviešu preses veidošanos, gan pirmajiem tulkojumiem latviešu valodā, bet ne tikai, stāsta vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs.
„Mēs redzēsim ne tikai to, kas šajā laikā notiek Latvijas teritorijā, kā veidojas biedrības, kā veidojas pilsoniskā apziņa un visa tā infrastruktūra, kas ir nepieciešama modernai sabiedrībai, kā notiek industrializācija, kā veidojas rūpniecības centri toreizējās Baltijas provincēs. Mēs redzēsim arī plašāku tā laika kontekstu. Piemēram, kas šajā brīdī notiek Eiropā un arī Amerikā, sākot jau ar pašu 19.gadsimta sākumu, kad Eiropā ir beigušies Napoleona kari – kā tas viss tālāk ietekmē arī mūsu vēsturi.”
Izstādes kuratori ir vēsturnieki Jānis Šiliņš, Mārtiņš Mintaurs un Vija Daukšte, bet izstādes dizainu veidojuši mākslinieki Reinis un Krista Dzudzilo, piešķirot izstādē redzamajiem priekšmetiem savu īpašu telpu.
„Kad mūs uzrunāja, mums ārkārtīgi poētisks un interesants likās jau pats nosaukums – „Valsts pirms valsts” – kā spoguļojoša doma gan saturiski, gan vizuāli. Tas arī bija tas pamats, no kā mēs sākām risināt šos it kā spoguļojošos gadskaitļus,” skaidro Krista Dzudzilo.
„Ja pasaule rodas tevī, tad tu esi spējīgs radīt pasauli. Un tā bija viena no domām, ar ko mēs vizuāli stāstām šo ekspozīciju, kurā, kā jau Krista teica, ir šis atspīdums,” piebilst Reinis Dzudzilo.
Izstāde sāksies netradicionāli – jau Gaismas pils ātrijā – un vedīs iekšup izstāžu zālē, ļaujot skatītājam izstaigāt Latvijas 19.gadsimta vēstures gaitu un iziet cauri vairākām simboliskām durvīm.
„Durvis kā ieejas portāls ir ļoti poētisks tēls. Sākot strādāt ar tekstuālo materiālu, mēs domājām par šo vienu teikumu: „Šajā laika posmā latvieši kļuva par valstsvīriem.” Un tāpēc ir šīs durvis – no Kurzemes sētas durvju rāmja dzimtbūšanas laikā līdz 20.gadsimta jūgendstila mājas durvīm,” stāsta Krista.
„To izmēri atšķiras vismaz divreiz. Caur vienām tu ej kā Blumberga Kalpotāja tēls pazemīgs cauri, bet caur otrām tu varbūt joprojām ej pazemīgs, tomēr, ja iztaisnosi muguru un pacelsi galvu, tu to vairs nesasitīsi,” papildina Reinis.
Izstāde „Valsts pirms valsts”, ko Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklās otrdien, savā ziņā sasauksies ar Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā pašlaik jau skatāmo izstādi „Latvijas gadsimts”, kas stāsta jau par nodibinātās Latvijas valsts pirmajiem simt gadiem.
