Neviens vīrietis nav tik drosmīgs, lai laupītu sievietēm 8.martu, kas vairākas desmitgades bija vieni no krāsainākajiem un dzīvespriecīgākajiem svētkiem, jo īpaši sociālistiskā bloka valstīs, bet jo īpaš, Padomju Savienībā, kas lāga neatzina tādas reliģiskās vai tradicionālās svētku dienas kā Lieldienas, Ziemassvētkus un Jāņus.
Padomju Savienībai bija savi iemesli iedibināt šādus svētkus. Tostarp tiek minēta pateicība par sieviešu ieguldījumu Otrajā pasaules karā, kur, vīriem dodoties karā, nācās ieņemt viņu vietu rūpnīcās, bet galu galā stāties arī ierindā un pilotēt lidmašīnas.
Vēl lielāka bija viņu nozīme, karam beidzoties. Milzīgie cilvēku upuri un sagrautā infrastruktūra, nepieciešamība burtiski no jauna uzcelt daudzas pilsētas un atjaunot rūpniecisko ražošanu nozīmēja, ka - pretēji laikmeta aizspriedumiem - bez šīs cilvēces puses vairs nevarēja neiztikt.
Savā vēstures atskatā par Sieviešu dienas pirmsākumiem Apvienotās Nācijas min 1909.gadu, kad ASV Sociālistiskā partija svinējusi pirmo Nacionālo sieviešu dienu. Tā noteikta par piemiņu kādam tekstilindustrijas strādnieču streikam Ņujorkā, kur sievietes pacēlušas savu balsi, protestējot pret darba apstākļiem. Streikotājas izklīdinātas ar policijas palīdzību.
Tiesa, ne visi piekrīt, ka šādi notikumi tiešām bijuši. Daži pētnieki apgalvo, ka šī ir leģenda, kuras nolūks apzināti atsaistīt Sieviešu dienu no „padomiskās” tradīcijas.
Sieviešu diena – kā diena miera un sieviešu balsstiesību atbalstam - pasludināta vēl tad, kad Krievijā valdīja cars. Tas notika Kopenhāgenā 1910.gadā. Turklāt to svinēja nevis 8., bet 19. datumā.
Toties liktenīgajā 1917.gadā pašās februāra beigās (pēc tolaik Krievijā izmantotā Juliāna kalendāra) notikušais sieviešu gājiens par maizi un mieru bija galvenais Februāra revolūcijas notikums. Lūk, arī 8. marts pēc Gregora kalendāra. Seko monarha atkāpšanās, un Krievijas impērija beidz pastāvēt, bet tā paša gada Oktobra revolūcija nesīs lielinieku varu un sagatavos ceļu Padomju Savienības izveidei.
Ja šāda 8.marta dienas vēsture nešķiet gana labs iemesls tradīciju turpināt, var atcerēties, ka šī ir gan dzimšanas, gan nāves diena Dienvideiropā iemīļotam katoļu svētajam Jānim no Dieva. Portugālē dzimušais karavīrs palicis ticīgo atmiņā ar savām rūpēm par ļaužu veselību, bet viņa sekotāji dibināja Svētā Jāņa no Dieva Hospitāliešu ordeni - ordeni, kura galvenās rūpes ir nabadzīgie sirdzēji un personas ar garīgās veselības traucējumiem.
