Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Vēstures naratīvi var kļūt par propagandas ieroci

Zināmais nezināmajā

Krīzes izgaismo nevienlīdzību: ANO pētījuma secinājumi nav iepriecinoši

Laika gaitā mainījusies ģimenes un radniecības tiesiskā izpratne

Nejauks raksturs nebija pietiekams šķiršanās iemesls. Laulību vēsture laiku lokos

Livonijas periodā laulību nebija iespējams šķirt, taču to varēja atzīt par neesošu, turpretī Krievijas impērijā par šķiršanās iemeslu atzina laulātā smaga nozieguma izdarīšanu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” par laulības šķiršanas procesu dažādos laikos stāstīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente Elīna Grigore-Bāra.

Laulību tiesības gadsimtu laikā ir ievērojami evolucionējušas. “Domājams, ka sākotnēji senākā laulību forma bija vardarbīgās laulības, kas ar laiku kļuva par līgumiskām laulībām,” stāstīja  docente. Viņa skaidroja, ka vardarbīga laulība no līgumiskas atšķiras ar to, ka precoties netiek prasīta sievas dzimtas piekrišana. Laulība ir noslēgta, kad vīrs aizbrauc pēc savas iecerētās un atved viņu uz savām mājām.  

Pirmie rakstītie avoti, kuros iekļauti laulību tiesību regulējumi, ir vietējās zemes tiesības, kuras tapušas 13. vai 14. gadsimtā. Tajās minētas atsevišķas tiesību normas, kas nosaka, ka, piemēram, sievas pamešanas gadījumā vīrs zaudē visu savu mantu.

Pēc reformācijas situācija mainījās, laulība vairs nebija sakraments, bet tika atzīta par civiltiesisku darījumu, un tās šķiršana bija atļauta tikai īpašos likumā paredzētos gadījumos.

17. gadsimtā  Zviedrijas baznīcu tiesības noteica, ka vispirms mācītājam ir jāmēģina samierināt abas puses.

Tikai tad, ja tas neizdodas, laulību var šķirt. Likumā paredzētie gadījumi, kad laulības saites drīkstēja pārraut, bija, piemēram, ja radās šķēršļi bērnu radīšanā, tāpat, ja izrādījās, ka kādam no laulātajiem ir dubultā laulība vai slēpis savu patieso identitāti. “Tiesībās ir īpaši atrunāts tas, ka maldīšanās par laulātā raksturu nevarēja tikt izmantots kā iemesls laulības šķiršanai.

Tātad, ja izrādījās, ka sieva vai vīrs ir ļoti nejauka rakstura un nepanesama personība, tas nebija juridiski būtisks iemesls,” stāstīja Elīna Grigore-Bāra.

Arī laulāto neuzticība ir būtisks iemesls laulības šķiršanai, ja nespēj samierināties un piedot sānsoli. “Ir pat zviedru tiesībās norma, kas nosaka, ka, ja vīrs pēc tam, kad uzzinājis, ka sieva bijusi neuzticīga, tomēr ar viņu gulējis, tad tiek atzīts, ka viņš ir viņai piedevis un tad viņš vairs laulību šķiršanu nevar prasīt,” atklāja Grigore-Bāra.

Zviedrijas baznīcu tiesībās bija noteikums, ka nedrīkst otrreiz laulāties ar savu mīļāko, ar kuru tika pārkāpta laulība. Pēc noteikta laika citu precēt drīkstēja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt