Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Atašienes pilskalns – pirmais otrreiz atklātais

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atjaunos pieminekļa statusu Atašienes pilskalnam

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzsākusi pieminekļa statusa atjaunošanas procesu Atašienes pilskalnam, vēstīja Latvijas Televīzija.

Atašienes pilskalnu 1925. gadā atklāja Ernesta Brastiņa vadītā pilskalnu apzināšanas ekspedīcija, bet astoņdesmitajos gados arheoloģe Elvīra Šnore konstatēja, ka pilskalns ir norakts, tādēļ tas tika uzskatīts par zudušu. Līdz brīdim, kad  aerolāzerskenēšanas iespējas ļāva pilskalnu atkal atrast. Pateicoties šai tālizpētes tehnoloģijai, ikviens interesents var pētīt zemes reljefa pārveidojumus pie datora ekrāna. To darīja arī Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste Ilona Vilcāne, kura pirmā pamanīja reljefa pārveidojumu, kas atgādināja Atašienes pilskalnu.

"Tā kā mani senči nāk no Atašienes puses, man likās bēdīgi, ka tur nav daudz pilskalnu apkārt. Gribējās paskatīties. Tad es arī skatījos, un tai vietā es piefiksēju pilskalnam raksturīgas zemes reljefa izmaiņas," teica Vilcāne.

Ilona aizsūtīja bildi savam brālim, kurš par atklājumu informēja žurnālistu Jāni Rancānu, bet Jānis savukārt – arheologu Juri Urtānu. Apsekojot atrasto vietu dabā, arheologs konstatēja, ka tas tiešām ir par zudušu uzskatītais Atašienes pilskalns, tikai tas atrodas apmēram pusotru kilometru no tās vietas, ko 1925.gadā bija norādījis Ernests Brastiņš.

"Arī lieliem cilvēkiem iznāk kļūdīties. Ticot Ernesta Brastiņa atzīmei, tanī vietā, kur pilskalns atzīmēts, tuvumā ir Pilskalnu mājas, tagad arī ir. Likās, ka tur viņam jābūt, bet tur ir milzīgs karjers, tātad pilskalns ir norakts. Tagad pilskalns ir atgriezies. Pirmo reizi Latvijas vēsturē," teica arheologs Juris Urtāns.

Līdz šim pilskalna teritorijā nebija atrasta neviena lauska, bet sižeta filmēšanas laikā Juris Urtāns atrada lausku no poda malas. Tas varētu palīdzēt noteikt pilskalna datējumu. "Šitāds plāns pods. Tagad pēc tā var samērīt, cik tas pods ir bijis – augša vismaz cik liela. Parasti jau viņa ir tāda terīnveida, vēderaina. Unikāli! Priekš šī pilskalna pirmais atradums, jo neviena cita atraduma nav bijis," norādīja Urtāns.

Jāpiebilst, ka Atašienes pilskalns atrodas privātīpašumā un privātīpašnieks atbalsta pilskalna izpēti un atgriešanu aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde jau uzsākusi pieminekļa statusa atjaunošanas procesu. Atašienes pilskalns arī atzīts par 2018. gada arheoloģijas pieminekli.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti