Liecības tiek vāktas jau 11 gadus, apkopojot informāciju par izceļotājiem no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām. Dodoties ekspedīcijās un komunicējot ar trimdiniekiem, savākti jau aptuveni pieci tūkstoši dažādu priekšmetu - gan bildes, gan svešumā mītošajiem piederējušas lietas.
"Ir liecības no vēlākiem izceļošanas gadiem, kad Latvija bija kļuvusi brīva. No 20. gadu sākuma, kad viena daļa latviešu devās uz Brazīliju. Tā bija baptistu izceļošana. Brauca ģimenēm. Gan veci cilvēki, gan bērni. Mums ir divi koferīši, kas bija bērnu bagāža. Šis pirmais, mazākais koferītis piederēja Jānim Dzenim, kad viņš četru gadu vecumā no Drustu pagasta devās uz Brazīliju. Viņš joprojām ir dzīvs, nosvinēja savu simtgadi nedaudz ātrāk kā Latvija," rāda un stāsta vēsturniece Brigita Tamuža.
"Pēteris Jansons bija beidzis jūrskolu. Bēgļu gaitās nonāca Zviedrijā. Viņu savervēja viens no kapteiņiem, kas bēgļus veda uz Gotlandi mazās zvejnieku laiviņās. Viņš bija laivas kapteinis, un viņi lielā slepenībā veda bēgļus pāri. Tas bija ļoti bīstami. Viņi bija vairāki jauni jūrnieki, kuri uzņēmās šo darbu. Šī cepure bija viņa jūrskolas cepure. Viņš to vienmēr valkāja, kad brauca tajos braucienos. Tas bija viņa laimes talismans," ar stāstu dalās biedrības "Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs" vadītāja Marianna Auliciema.
Trimdas latviešiem svešumā klājies dažādi. Arī inteliģences pārstāvjiem ārzemēs nācās strādāt melnos darbus. Trimdiniekiem bija liela nozīme apstāklī, lai pasaule neaizmirstu par padomju okupāciju un ka ir tāda nācija kā latvieši. Tikmēr Latvijā palikušie līdz pat šai dienai nenojauš, ko mūsējie savulaik svešumā darījuši dzimtenes labā.
"Viens no lielākajiem notikumiem bija Baltijas brīvības kuģis, kas 80. gadu vidū brauca pa Baltijas jūru. Mēs pat nenojautām, ka tas kuģis tur brauc. Tie bija ne tikai jaunieši, bet arī cienījami trimdas darboņi, un, tā kā toreiz pasaules presei nebija par ko rakstīt, tad šis notikums iekļuva visu Rietumu laikrakstu pirmajās lappusēs," norāda Tamuža.
Muzeja krājums nemitīgi tiek papildināts, veidojot interesantus stāstus par dažādiem latviešiem dažādās zemēs. Muzejam pagaidām vēl nav savu telpu ar pastāvīgu ekspozīciju, bet muzeja krājumu glabātava šobrīd izvietota Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā.
