Monētas aversā ir pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona portrets, bet reversā – Polijas un Lietuvas ģerbonis. Tā šobrīd redzama muzejā, kurš atrodas pārsimts metrus no vietas, kur no 1575. līdz 1870. gadam darbojās naudas kaltuve. Tas ir viens no pēdējiem dālderiem, kas kalts Kurzemes hercogistē.
Mainoties hercogiem, mainījušās arī monētas.
“Bieži vien hercogistē kaltā nauda veica tādu kā reklāmas vai sabiedrisko attiecību funkciju, jo pavalstnieki bija jāiepazīstina ar jauno valdnieku, un uz monētām bija šī valdnieka attēls, “ stāsta vēsturnieks, Ģ.Eliasa muzeja galvenais krājumu glabātājs Aldis Barševskis. Viņš norāda, ka jau no hercogistes pastāvēšanas gadiem monētas, kas ir izkaltas Jelgavā, bijušas kolekcijas objekts. Jau 17. un 18. gadsimtā valdnieki, mācītāji, tirgotāji veidoja savas privātkolekcijas.
“Interesanti, ka tas dālderis bija tas pats, ko mēs mūsdienās teiktu par eiro, tāda starptautiska maksāšanas vienība.
Tas bija apritē visā Eiropā,” norāda Barševskis.
Tas pēc Alberta dāldera parauga esot ticis kalts no augstas raudzes sudraba.
Nedaudz vairāk kā 28 gramus smagais un apmēram 40 milimetru diametrā lielais dālderis ir ļoti labā stāvoklī un muzejā nonācis no kaimiņu Dobeles novada. Tas esot bijis pārmantots no ģimenes kolekcijas.
Pagājušā gada nogalē muzeja krājumu papildinājis arī 1760. gadā Jelgavā lietais baznīcas zvans.
