Mūsdienīgā arheoloģijas ekspozīcijā aicina iepazīt Talsu novada senvēsturi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Talsu novada muzejā ir radīta jauna un mūsdienīga arheoloģijas ekspozīcija „Ceļojums senatnē”, kas papildināta ar digitālām iespējām ceļot laikā. Ekspozīcijā galvenokārt izmantoti Talsu novada muzeja arheoloģisko priekšmetu kolekcijas eksponāti un deponējumi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja. Talsu pusē dažādos laikos ir atrasti unikāli eksponāti, tāpēc iepazīšanās ar ekspozīciju „Ceļojums senatnē”, sākot no piektā gadsimta vidus pirms Kristus dzimšanas līdz viduslaikiem, var kļūt par aizraujošu notikumu.

Muzejs tagad ieguvis divas jaunas telpas, kur eksponēt senos priekšmetus. Talsu novada muzeja galvenā speciāliste vēstures jautājumos Inese Vempere apmeklētājiem stāsta un rāda par jaunās ekspozīcijas galvenajiem ieguvumiem. 

Talsu novada muzejā skatāma mūsdienīga arheoloģijas ekspozīcija
00:00 / 05:08
Lejuplādēt

„Visi priekšmeti peld bezgaisa telpā. Šī telpa ir tāda visgaisīgākā, lai gan stāsta par pašu pamatu - baltu ierašanos otrajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras; ar visiem podiem, kas jāsaliek," ar ekspozīciju iepazīstina speciāliste. "Ir mums arī filmiņa, kur var redzēt, ar ko senie cilvēki nodarbojušies - medības, zveja, savvaļas augu vākšana.”

Ekspozīcijas veidotāji SIA "Aspired"un "Vividly" apzināti meklējuši citus veidus, kā parādīt vēstures liecības saistošāk. Piemēram, šķietami smagnējie akmens cirvju gali, ko izmantojuši mūsu senči, nu lido gaisā, turpina  SIA "Aspired" projektu vadītāja Eva Daigina. 

„Šajā projektā mēs uztaisījām koncepciju un realizējām projektu, sadarbībā ar muzeja darbiniekiem iekārtojam abas telpas un izkārtojām priekšmetus no muzeja krājumiem," stāsta Daigina. "Centāmies izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai ir kāda spēle un citas lietas, pie kā pieraduši bērni, un lai viņiem ir interesanti.”

Ekspozīcija iepazīstina ar savdabīgiem apbedījuma veidiem – senskandināvu kapiem – "velna laivām", neolīta laika apmetni Ģipkas baltajā kāpā un akmens darbarīku savrupatradumiem. Vilkmuižas ezerā, Talsu, Sabiles un Mežītes pilskalnos atrastās senlietas liecina par kuršu saimniecisko darbību, bet Sāraju kapulauka ugunskapi (12.–15.gadsimts) liecina par viņu kaujas prasmēm.

„Senie kurši mirušos sadedzina. Tiek doti līdz darbarīki, ieroči, rotaslietas. Te var redzēt apdegušos eksponātus, kas nāk no Vilkmuižas ezera. Tas bija nopietns rituāls. Palicēji pēc tam pa virsu kapavietā meta dzeramos ragus, no kuriem dzerts, iespējams, medalus, jo tie nav sadeguši," Inese Vempere var stāstīt par katru unikālo eksponātu, kas atrasts dažādos laikos un ekspedīcijās. "Mums ir mamuta zobs, ir daudz dažādi atradumi. Unikāls eksponāts ir akmens cirvis. Iespējams kulta cirvis. Tādu priekšmetu Latvijas muzejos nav daudz. Ir darbarīki, ko cilvēki izmantojuši pirms četriem tūkstošiem gadu."

Liela sadaļa veltīta senajām rotām.

Te izpētes avots arī mūsdienu rotu meistariem, jo rotas, ko radījuši amatnieki senos laikos, ir apbrīnas vērtas. Rotu komplekts varēja svērt vairākus kilogramus, dižākais atradums ir 12 kilogrami lībiešu kapulaukā, stāsta muzeja pārstāve. "Tas meistars vai meistari, kas dzīvojuši Talsu pilskalnā, ir bijuši fantastiski, jo pakavsaktu daudzums ir unikāls, pie tam divu vienādu saktu vai aproču nav," viņa uzsver.

Ik pa laikam Talsu novada muzejs tiek arī pie kāda jauna un unikāla eksponāta, jo, cilvēki, rokot savus laukus, atrod senas lietas. Ja atradējs ir godprātīgs, tad senlieta nonāk krājumā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti